Kā stāsta telekomunikāciju uzņēmuma Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns, Baltcom labprāt iesaistītos cīņā ar nelegālajiem televīzijas pakalpojumu izplatītājiem, kā arī sadarbotos ar legālajiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, Netflix.
Viņš norāda uz pirātisma sekām - zemākas kvalitātes saturu, nevienlīdzīgo konkurenci, kā arī satura autori nesaņem autoratlīdzību. "Cīņa ar šo pakalpojumu sniedzējiem ir reāli iespējama, jo tos ir samērā viegli identificēt," piebilst Buasēns. "Vienīgais, kas nepieciešams, ir tiesībsargājošo iestāžu rīkojums bloķēt konkrētu IP adresi, tādēļ mēs novērtētu aktīvāku tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanos."
Līdzīgi domā arī televīzijas satura veidotāja MTG TV Latvia vadītāja Baiba Zūzena, norādot, ka MTG kā satura ražotājs un daudzu tiesību turētājs aktīvi iebilst pret nelegāla satura izplatīšanu. "Šādi resursi kropļo satura izplatīšanas tirgu," saka Zūzena. "Tādējādi ieņēmumus gūst resursi, kas nemaksā par satura radīšanu tā autoriem."
Resursu bloķēšanu interneta izplatītāju līmenī Zūzena min kā galveno metodi cīņā ar nelegālā pakalpojuma sniedzējiem. "Šeit ir nepieciešami likumdošanas uzlabojumi un tiesībsargājošo institūciju kapacitātes stiprināšana," piebilst Zūzena.
Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) norāda uz to, ka šis jautājums būtu jāsakārto, diskutējams ir iespējamais risinājums. "Šobrīd tiek bremzēta tehnoloģiskā attīstība, jo liela daļa sabiedrības nevēlas maksāt par inovatīvu un legālu pakalpojumu, ja to pašu saturu var lietot par lētāku cenu, samierinoties ar sliktāku kvalitāti," stāsta LIKTA prezidente Signe Bāliņa. "Tāpat tas izjauc ģeogrāfisko - lingvistisko līdzsvaru, jo nelegālie operatori pārsvarā piedāvā amerikāņu filmas un Krievijas saturu."
Bāliņa norāda uz vājajām Latvijā esošajām uzraudzības un apkarošanas metodēm, kas izriet no niecīgā finansējuma. "Vienlaikus šai problēmai nav visaptveroša un efektīva risinājuma," norāda Bāliņa. "Ar to joprojām cīnās visā pasaulē."
Tāpat viņa norāda uz sadarbības trūkumu starp satura veidotājiem un legālajiem operatoriem. "Lielajiem ārvalstu satura īpašniekiem nav intereses nodarboties ar nelegālā satura apkarošanu mazajā Latvijas tirgū, jo viņu mērogiem radītie zaudējumi ir niecīgi," turpina Bāliņa. "Tikmēr Latvijas legālajam operatoram šādi zaudējumi ir būtiski."
Kā nelegālā satura kontrole izpaužas praktiski, stāstīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne, komentējot inspekcijas pieredzi pēc nelegālo tiešsaistes azartspēļu vietņu bloķēšanas sākšanas. "Kontroles pasākumiem nepieciešams cilvēku resurss," stāsta Birne. "Mūsu gadījumā tika konstatēts, ka ir apmēram 1000 nelegālo tiešsaistes azartspēļu vietņu, un bloķēšanas pieprasījumi bija jāizsūta 248 Latvijas elektronisko sakaru komersantiem un 55 kredītiestādēm."
Birne uzskata, ka bloķēšana ar nelielām tehniskām izmaiņām ir efektīvs līdzeklis cīņai ar nelegālo tiešsaistes saturu. "Protams, jebkuru aizliegumu var apiet, bet tas rada apgrūtinājumus un sarežģījumus," piebilst Birne. "Bloķēšana bija stimuls azartspēļu kapitālsabiedrībām sasparoties, apgūt jaunas prasmes un saņemt licenci. Tāpat uz licencētajām vietnēm pārgāja vairums lietotāju."
"Viss, kas nepieciešams pārmaiņām, ir politiskā griba," nobeidz Birne. "Mūsu gadījumā viss notika ļoti ātri."