Ministre tā rīkojusies, jo «ir ļoti daudz neskaidrību un nepietiekama informācija par finanšu stāvokli. Neskaidrā situācijā apstiprināt LNO direktoru nav pareizi», viņa skaidroja, 23. decembra vakarā tiekoties ar pārsteigtajiem Operas darbiniekiem. Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku S. Zvidriņa ir atstādināta no amata, par pienākumu izpildītāju iecelts valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Konkursa kārtībā izraudzīs LNO operatīvo vadību, kas varētu strādāt divus līdz sešus mēnešus. Pēc tam tikšot rīkots jauns konkurss uz Operas direktora vietu - šādi notikumi vienlaikus ar auditu Operā sagaidāmi tuvākajā nākotnē. Ministre pieļauj, ka būs jāmaina likums par Operu, jo, iespējams, būs vajadzīga cita veida vadība un jāmaina teātra statuss, lai Opera sasniegtu savus augstos mērķus.
Video: Žanetes Jaunzemes-Grendes tikšanās ar LNO kolektīvu
Parādu nedrīkstot būt
Saskaņā ar konkursa komisijas lēmumu LNO direktora amatam nākamajiem trim gadiem tika virzīts līdzšinējais operas direktors A. Žagars, kurš operu vadījis jau 15 gadu un vienīgais pretendēja minētajā konkursā. Par viņa paveikto Operas starptautiskās atpazīstamības un mākslinieciskā līmeņa sasniegšanā šaubu nav bijis. Viedokļu sadursmes raisījusi saimniekošana Operā. Kādreizējais LNO mūziķis un arī bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis, kuru lēmēji uzklausīja kā nozares ekspertu, komisijai norādījis, ka teju pusmiljona latu parāds, kāds Operai ir pašlaik, ir būtisks faktors direktora darba vērtēšanā. «Redzēju, ka nav objektīvas informācijas par to, kāda ir Operas finanšu veselība. Tādā situācijā vērtēt un teikt, ka viss ir kārtībā, nav korekti,» savu nostāju Dienai argumentē I. Dālderis. Viņš uzsvēra, ka «nevienai valsts budžeta iestādei vai kapitālsabiedrībai nav tiesību strādāt ar parādiem, ja vien valstī nenotiek ekstrēmas pārmaiņas kā 2009. gadā, kad krīzes dēļ vajadzēja steidzami veikt budžeta grozījumus. Un, ja reiz vadītājs gada sākumā ir parakstījies, ka strādās konkrētā budžeta ietvaros, tad gada beigās nedrīkst būt parādu. Ja kāds no kreditoriem tiesā pieprasītu Operas maksātnespēju, tad teātra darbību apturētu vispār. Nedrīkst tā riskēt ar tik liela kolektīva darbinieku likteņiem un žanru valstī vienīgajā operteātrī,» uzskata I. Dālderis.
Kultūras ministre uzskata, ka nepieciešams mainīt teātra pašreizējo statusu, ieviešot grozījumus Operas likumā. «Vienreiz būtu jāaprēķina, cik šodien maksā Operas un baleta žanra uzturēšana un jāpieņem politisks lēmums par to, kā Operai strādāt tālāk, jo pie pašreizējā teātra budžeta tai nav iespēju attīstīties,» savukārt uzskata A. Žagars, kurš šogad jau vairākkārt izteicies, ka neatkāpsies no tā, ka Operai akūti nepieciešams vēl vismaz pusmiljons latu.
LNO kopējais budžets šajā gadā bija 5,8 miljoni latu: no tiem 3,8 miljoni ir valsts finansējums (ieskaitot R. Vāgnera operas Dievu mijkrēslis iestudējumam piešķirtos 100 000 latu), bet divi miljoni ir pašu ieņēmumi, no kuriem liela daļa ir sponsoru līdzekļi, pastāstīja A. Žagars. Skaidrojot parādu situāciju, A. Žagars atzina, ka pašlaik Operai ir 153 000 latu parāds dažādiem piegādātājiem un arī 260 000 nodokļu parāds. Taču kopējā parāda summa attiecībā pret teātra budžetu neesot tāda, lai uztrauktos un domātu par maksātnespēju. Turklāt finanšu gads nav beidzies, un pēc Žagara prognozēm vēl šā gada pēdējās dienās gaidāmi būtiski ieņēmumi no četriem Vecgada koncertiem - no katra 19 tūkstoši latu. «Es neredzu nekādas problēmas sakārtot šo gadu,» viņš ir pārliecināts. Tiesa gan, viņš arī atzina: «Nevaram nosegt, bet varam mazināt parādu.»
Piesauc bibliotēkas būvi
«Ļoti daudziem ir pretenzijas pret Žagaru kā vadītāju, jo viņš vienmēr ir saimniekojis ar parādiem. Teātris lieliski spēj funkcionēt bez direktora, kurš gadā (pērn) 108 dienas pavadījis bezalgas atvaļinājumā un vēl 51 dienu atradies ārzemju komandējumos,» uzskata Latvijas Nacionālās operas orķestra neatkarīgās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Grunde, kurš vasarā vērsās pie iepriekšējās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes, asi kritizējot Operas direktora A. Žagara saimniekošanas veidu un prasot viņu atcelt no amata. Ņemot vērā, ka A. Žagara LNO darba līgums beidzas šā gada nogalē, S. Ēlerte toreiz pavēstīja, ka uz LNO direktora vietu rīkos konkursu.
Kultūras ministres rīcībā nonākusi papildu informācija, kas liecina par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām Operā. «Pamatojoties uz faktiem un pamatotām šaubām par to, ka finanšu problēmas radušās, visticamāk, nesaimnieciskas rīcības dēļ, kā arī tādēļ, ka VSIA Latvijas Nacionālā opera ilgstoši nav nodrošināta pietiekama, visaptveroša un kvalitatīva valsts kapitāla daļu pārvaldība un uzraudzība, kas ir KM valsts sekretāra kā valsts kapitāla daļu turētāja pienākums,» Ž. Jaunzeme-Grende pamato disciplinārlietas ierosināšanu pret S. Zvidriņu. Arī A. Žagars žurnālistiem žēlojās, ka valsts sekretāre nereaģējot uz Operas sūtītajām vēstulēm par nepietiekamo finansējumu un citām problēmām. Savukārt S. Zvidriņa Dienai rāda iespaidīgu KM un Operas korespondences kaudzi un atgādina, ka vēl šā gada vasarā ministrija veikusi Operas auditu. S. Zvidriņa minēja, ka patiesais viņas atstādināšanas iemesls varētu būt nevis Operas jautājumi, bet gan viņas un ministres atšķirīgie viedokļi par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvēšanu, kas ir valsts sekretāra atbildība. «Pēc likuma katru gadu ir jāveic būvdarbu izmaksu indeksācija, taču būvnieks apstrīd aprēķināšanas metodiku un vēl nav iesniedzis indeksācijas aprēķinu. Turklāt manā slimības laikā ar U. Lielpētera parakstu izsūtīta vēstule, ka KM gatava iesaistīties šajā diskusijā. Būvdarbu indeksācijas aprēķins valstij ļautu ietaupīt vairāk nekā miljons latu. Lūk, nauda, par ko varētu glābt Operu!» norādīja S. Zvidriņa.