Panteļējevs: Nepieradināmās vēstures

peters b saka:valsts robežas pastāv tikai cilvēku prātos. visa šī intelektuālā tērzēšana ir tikai szmdaeņu nodarbināšana, lai attaisnotu savas dzīvi un eksistensi. šādu nacionālistiski aprobežotu uzskatu pieņemšana ir skaidrojama ar atrašanos konkrētā sabiedrības grupā. faktiski jebkura vienas patiesības sabiedrības daļa balstās uz līdzīgiem, un pat tiem pašiem uzskatiem. un realitātē jūsu uzskati ne ar ko nav labāki vai pareizāki ne par krievu nacionālistu uzskatiem, ne par ekstrēmistu, teroristu vai boļševiku uzskatiem.un vispār, šāda dzīve izdzīvošana, nav nekas cits kā konkrēta dzīves scenārija izveide. konkrētie uzskati tikai nosaka, kā / cik ilgi tu šo dzīvi dzīvosi. bet ne par matu nemaina dzīves nolēgumu(nāvi).

cīkstonis, kas izgājis maksimāli ekstrēmām situācijām treniņos, būs dzīvotspējīgāks ekstrēmās situācijās ja viņš vispār vēl pēc tādiem tnnreiņiem nebūs sakropļots, ja viņam no regulāras galvas dauzīšanas nebūs radusies kāda nervu kaite. Domāju, ka ir vērts šādiem materiāliem pievienot speciālistu secinājumus, kādas sekas tie tnnreiņi atstāj uz cilvēku. Jautājums ir, vai vispār pēc šiem tnnreiņiem cilvēks ir labākā vai sliktākā kondīcijā nekā pirms. Neviens no šiem trenneriem nekad nerunā, cik no viņu audzēkņiem ir palikuši pie normālas veselības, cik ilgi viņi vispār vēl spēj dzīvot.Padomāsim reāli – tas ir variants 50 uz 50, ka cilvēks pēc šādas apmācības vispār būs vērā ņemams pretinieks pamatskolas puišelim, jo jebkurš ārsts pateiks, ka saņemot regulārus triecienus pa galvu, cilvēkam ar laiku sākas koordinācijas problēmas, pazeminās muskuļu tonuss (samazinās fiziskais spēks un ātrums). Jautājums – ko šāds cilvēks izdarīs reālā situācijā? Neko. Vēl nemaz nerunājot par to, cik naudas un laika zaudēts ārstējot lūzumus un citas traumas. Turklāt pavadītais laiks slimnīcā cīkstonim nozīmē „kritienu atpakaļ” un nav vēl zināms vai pēc atveseļošanās viņš spēs sasniegt iepriekšējo līmeni. Bet vai tad starp vardarbīgiem konfliktiem uz ielas negribētos dzīvot arī normālu dzīvi bez galvas reiboņiem, redzēt ar abām acīm, neklibot, iekosties ēdienā ar dabīgajiem zobiem?Sauciet mani par lohu, par gļēvuli utt., taču šīs ir tās lietas, par kurām nemēdz runāt, kuras paslīd garām. Viena lieta ir, ka tu satrenējies un pāris gadus esi kruts, kamēr veselība iztur visas tās nenormālības, ko tu dari ar savu ķermeni, bet kāds vecs okinavas karatē meistars teica, ka karatē nav par uzvarēšanu, bet gan par to, kā nezaudēt to, kas tev dārgs.

Redziet, nevajadzētu agresīvi uzspiest tiem otrās puses karotāju pēctečiem latviskā vairākuma uzskatu izpratni. Pret viņu slāviskajiem tēviem un mātēm gan hitleriskais SD, gan SS, gan parastais vērmahts īstenoja pavisam nesamierināmas iznīčināšanas karu. Kā viņi var piekrist latviskā vairākuma uzskatiem, ja hitleriešu, tai skaitā "Ostlandisko" uzvaras gadījumā pusei vai trešdaļai latviešu fiziskā eksistence nebūtu apdraudēta, bet krievus un citus slāvus iznīcinātu pilnībā vai noliktu galīgi beztiesīgu vergu stāvoklī > Strīdīgu viedokļu esamība ir neizbēgama. Pat vienas dzimtas robežās. Mans mātēsbrālis bija lielvāciskajā pusē kopš kara sākuma, tēvabrālis SArkanajā Armijā. Vistuvāk tagad reklamēto brīvības cīnītāju tēlam, bija brālēns (no slaveno kurelie3šu daļas), bet arī viņam faktiski iznāca aizstāvē tikai "Ostlandi" Un to ne ar kādu reklamēšanos prom neaizreklamēt.

Homo homini lupus!

Те, кто боролся за независимость своих стран, выбрали путь Сопротивления. Так было во Франции, Норвегии ,Польше, Франции и Италии, Югославии, Греции и Албании, Бельгии В Литве мобилизация провалилась и сформировать запланированный легион СС не удалось Латвийские же легионеры воевали в составе гитлеровских формирований и выполняли все поставленные задачи по строительству Третьего Рейха. Легионеры не герои и никогда ими не были. Никто не против поминовения погибших. Но не должно быть их героизации и чествования их с государственными флагами.

Tas, ka sarkanie noziedznieki kaut ko 1945. gadā izdomāja, lai apmelotu baltiešus, nav svarīgi, jo sabiedrotie tos attaisnoja un ir 2012. gads. Bet tie, kas šodien nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa tikai nacisma upuru piemiņai, paši parādīja, kā šķiro ciešanas un upurus. Vienkārši pretīga attieksme pret latviešiem!

Andrej, steigā labi esi sācis, bet beigas kaut kādi gļēvas. Ja esi žurnālistikā, jāražo arī idejas, ko realizēt. Katru gadu ir 16. marts. Vai laikus iepriekš sevi par nopietniem izdevumiem sludinošie "Diena", "Sestdiena", IR, politika. lv nevaŗētu vērsties pie ASV, Apvienotās karalistes un Izraēlas vēstniecībām, vai viņu diplomātu pārstāvētās valstis mainījušas attieksmi pret WWII sabiedroto viedokli pēc Nirnbergas? Ja mainījušas, tad kā? Ja nemainījušas, kāpēc? Papildus dažādus pasaules vēsturniekus, nopietnus zinātniekus -- ne Guščinu, peace-djukoff-us utml. -- iztaujāt: tīkls ļauj, samērīgu samaksu par darbu tiem cilvēkiem var atrast. Kādēļ Latvijas mediji iet pseidozinātnisku lumpenu pavadā un dod tribīni tikai un vienīgi bezatbildīgem un spekulatīviem apvēstures vāvuļotājiem. Reizi gadā atgādināt faktus un to zinātnes kaut vai problēmas un arī vēl nemainītās nostādnes, kas skar Latviju un latvijiešus, arī latviešus? Kas tur neiespējams, kādēl tas netiek darīts? Un, Andrej Pateļējev, kādēļ pats to nedari, bļin?

Ar to aci pret aci saprata nevis jebkura garāmgājēja, bet tieši vainīgā aci....

"Viņam ir sava ģimenes vēsture - sava pilsēta, ko sagrāva vācu bumbvedēji, savi tuvinieki - gan kareivji, gan civilie, kas mira no vācu lodēm." Paradokss: no Staļina režīma krievu tauta cieta daudz vairāk kā no Hitlera iebrukuma, bet pirmais nezin kāpēc tiek cienīts un visa sāpe tiek izgrūsta pār otro. Varbūt tāpēc, ka guļošo vieglāk sist?