Kā norādīja Dombrovskis, redzams, ka skolēnu un skolotāju attiecība valstī turpina samazināties, līdz ar to šeit ir nepieciešamas reformas, lai vismaz izpildītu pašreiz spēkā esošos normatīvus.
"Vienlaicīgi ir jādomā gan par pedagogu darba samaksu, sociālajām garantijām, gan motivācijas sistēmu, un tika panākta vienošanās, ka šos jautājumus atbilstoši budžeta iespējām mēs, jau sākot ar nākamo gadu, risināsim," teica Dombrovskis.
Viņš klāstīja, ka izrunājuši arī vairākus specifiskus jautājumus, kas skar profesionālo izglītību un tās infrastruktūras attīstību. "Apņēmāmies risināt jautājumu, kas skar profesionālās izglītības studējošo stipendijas, šo stipendiju nepārtrauktības nodrošināšanu un arī turpināšanu nākamajā plānošanas periodā pēc 2014.gada, kas ir būtiski profesionālajā izglītībā kā motivācijas jautājums," skaidro valdības vīrs.
Savukārt attiecībā uz augstāko izglītību pamatā esot jautājumi par grantu finansējumu un arī par to, cik lielā mērā tiek nodrošinātas šo studiju izmaksas minimālās prasības. Dombrovskis norādīja, ka tie ir samērā finanšu ietilpīgi jautājumi, kas jārisina nākamā gada budžeta kontekstā.
Premjers gan atgādina, ka nākamā gada budžeta kontekstā būs jārisina arī citi jautājumi, pašreiz jau redzot, ka fiskālā telpa ir ļoti ierobežota. Viņš minēja, ka koalīcijā tiekot runāts par to, cik strauji un kādā veidā virzīties uz priekšu ar darbaspēka nodokļa samazināšanu. "Šeit ir tās izvēles - vai nu mēs vēlamies zemākus nodokļus un tad mēs nevaram vēlēties vienlaicīgi labāk apmaksātus sabiedriskos pakalpojumus, tai skaitā izglītības pakalpojumu, vai arī tad mums ir jāvirzās lēnāk ar nodokļu samazināšanu, vairāk līdzekļu piešķirot attiecīgajām nozarēm. Tās ir politiskās izšķiršanās izvēles, kuras mums nākamā gada budžetā būs jāveic," uzsver Ministru prezidents.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) atkārtoti uzsvēra to, ka pedagogiem ir zems atalgojums. "Mums jāsaprot, ka pedagogu atalgojums ir zem jebkādas kritikas. Tas nav tikai atalgojuma jautājums, tas ir arī jautājums par to, kāda veida cilvēka kapitālu mēs dodam saviem bērniem," teica ministrs. Viņš arī klāstīja par to, ka centralizēto eksāmenu rezultāti pilsētas skolās ir labāki kā lauku skolās. Viņaprāt, tā neesot nejaušība un pašreizējās sistēmas uzbūves dēļ pedagogiem laukos ir krietni zemāks atalgojums nekā skolotājiem pilsētā.
"Tam ir arī ietekme uz mūsu bērniem, viņu konkurētspēju, izglītības kvalitāti, spēju atrast darba vietas un saņemt pienācīgu samaksu," akcentēja Dombrovskis, norādot, ka valstī ir arī demogrāfijas problēmas un sarūk skolēnu skaits. Tādēļ nepieciešamas strukturālās reformas, kurām nepieciešams arī papildu finansējums.
Izglītības ministrs arī šoreiz uzsvēra, ka tiks darīts viss, lai skolotājiem algas palielinātu. Viņaprāt, tam ir pietiekams budžetā pieejamo līdzekļu apmērs.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško sacīja, ka sarunās ar premjeru vēlreiz akcentējuši tās problēmas, par kurām jau ir skaidri zināms. "Mēs tiešām vērsām valdības un ministrijas uzmanību uz to, ka nozarei ir nepieciešami līdzekļi, kas līdz šim ir piešķirti nepietiekami. Tātad iezīmējām 2014.gada budžetā tos jautājumus, kas būtu jārisina, bet konkrēti cipari un konkrēti procenti netika pārrunāti. Protams, mēs ļoti aizstāvējām gan augstāko izglītību, gan zinātni, gan pirmsskolas izglītības pedagogus, jo tur ir ļoti ierobežots finansējums un tas jūtami ietekmē šo pedagogu algas," teica Mikiško.
Jau vēstīts, ka LIZDA pārstāvji šodien tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), lai pārrunātu valsts budžeta iespējas zinātnes un izglītības darbinieku atalgojuma drīzai paaugstināšanai, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
Tajā pārrunāja jautājumus arī par vienlīdzīgu sociālo garantiju nodrošināšanu nozares darbiniekiem. Pamatjautājums bija par 2014.gada un turpmāko gadu valsts budžeta iespējām, lai nodrošinātu cienīgu darba samaksu un sociālās garantijas zinātnes un izglītības darbiniekiem.
LIZDA iepriekš norādīja, ka aicinās premjerministru, valdībā lemjot par finansējuma piešķiršanu jaunajām politikas iniciatīvām, neaizmirst par katra bērna tiesībām uz kvalitatīvu izglītību, kas nav iespējama bez labi motivēta un profesionāla pedagoga.
LIZDA pētījums atklājis, ka 86% pedagogu uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu. Tāpat pētījumā secināts, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus.
Tikšanās laikā arodbiedrība atgādināja valdības vadītājam arī par to, ka nepieciešams steidzami palielināt finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai, lai tiktu pildīta Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrā daļa un Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa.
Pēc LIZDA aktīvas iniciatīvas Tiesībsarga birojā ierosināta pārbaudes lieta, kuras mērķis ir panākt Zinātniskās darbības likuma ievērošanu, proti, lai tiktu nodrošināts valsts finansējuma apmērs zinātniskai darbībai atbilstoši likumā noteiktajam.