Sanāksmes otrajā dienā notika plenārsesija, kas veltīta pētniecībai un inovācijām. Tajā galvenie secinājumi saistījās ar finansējuma palielināšanas nepieciešamību Eiropas konkurētspējas paaugstināšanai nozīmīgajai jomai līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko šobrīd izpilda Somija un kam tuvojas Igaunija.
Tāpat valstu vadītāji vienojās, ka Eiropai daudz lielāka uzmanība ir jāveltī matemātikas un dabaszinātņu priekšmetu nozīmes palielināšanai pamatskolā un vidusskolā. Kā sava veida piemēri konkurētspējas paaugstināšanai ar pētniecību un inovācijām tika minētas valstis Āzijas reģionā, kā arī asā konkurence starp ES un ASV, kas lielus finanšu resursus atvēl tieši šai jomai.
Vēlāk notikušajā kopīgajā prezidentu preses konferencē Bērziņš uzsvēra, ka visai Eiropai ir jādomā par ilgtspējīgu energoresursu ražošanu, norādot, ka "ir labi būt uzticamam energoresursu patērētājam, bet vēl būtiskāk attīstībai nākotnē ir saražot vairāk šeit uz vietas, īpaši ņemot vērā, ka jaunākās tehnoloģijas to atļauj izdarīt". Lai to veiksmīgi īstenotu, ir jāizveido ES kopīgā normatīvā bāze šajā jomā, kas ļautu piesaistīt arī pasaules lielākās enerģētikas kompānijas, sevišķi gāzes jomā. Bērziņš arī norādīja, ka Eiropai ir jāsaglabā balanss starp iespējām ekonomikas izaugsmei un atjaunojamo resursu izmantošanai.
Runājot par migrācijas jautājumu, prezidents uzsvēra ne tikai nepieciešamību sadarboties, lai reaģētu uz cilvēku ieplūšanu ES no trešajām valstīm, bet arī atzīmēja migrāciju ES robežās, kas tādām mazām valstīm kā Latvija ir būtiska problēma.
"Tas, kas ES ietvaros tiek saukts par darbaspēka mobilitāti, mums joprojām ir darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācija," sacīja Bērziņš, norādot, ka risinājumu šai problēmai redz tieši izglītības sistēmas uzlabošanā.
Savukārt, runājot par šodien notikušajām diskusijām par pētniecību un inovācijām, prezidents uzsvēra, ka, viņaprāt, ES būtu jāinvestē daudz vairāk abās šajās jomās, īpaši inovatīvu produktu padarīšanā par komerciālām precēm. Tāpat viņš uzsvēra, ka valstīm tieši šajā jomā ir jāstrādā daudz ciešāk kopā, lai ES arī turpmāk būtu konkurētspējīga.
Arajološas grupas samitā piedalījās Austrijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Ungārijas un Vācijas prezidenti.
Prezidents Latvijā atgriezīsies trešdien, 1.oktobrī.