Rasnačs: Lindermans negribot apvienojis Latvijas pilsoņus

Nemīlēts pusaudzis jūtas dikti netīrs un nevērtīgs, un mēģina nosmērēt arī visu citu ap sevi. Šī sajūta realizējas ar rupjībām aprakstītās mājās, piečurātos un apkrāsotos liftos, kas vērojamas citā realitātē, citā informatīvajā telpā dzīvojošo rajonos. Skumjš paskats. Ja pieaugot, parsonība paliek šajā pašā fāzē ar sabojātu identitāti, iekšējā tukšuma un nešķīstības sajūta paliek, un cilvēks turpina tiekties sabojāt visu ap sevi, tikai nu jau viņam jaudas ir vairāk. Tikko redzējām, kā šādi cilvēki mēģināja sanaidot tautas, sabojāt valsti. Paldies Dievam, neizdevās :) Šādi cilvēki patiesībā tie ir kā pelni, ko vējš var aizpūst. Viņi ir kā nomaldījušās dvēseles, bez saknēm, bez mājām, bez mīlestības. Viņi tikai izskatās ļauni, patiesībā viņi ir dziļi nelaimīgi. Kamēr cilvēks sirdī mīlēs Krieviju, kurai nav vajadzīgs, bet dzīvos Latvijā, kuru ienīst, viņš nebūs laimīgs: tas ir šizofrēnisks stāvoklis, totāls identitātes juceklis. Tas iznīcina un posta personību. Sekas — pataloģisks ļaunums un agresija (piemēram, Lindermanis). Izsaku savu līdzjūtību. Te var palīdzet tikai psihoterapija — izbeigt nīst un nicināt pašam sevi. Sākt mīlēt pasauli ap sevi. Un atrast savu vietu tajā. Novēlu to visiem. Cilvēks ir radīts mīlestībai, nevis naidam!