Rozenberga: Netaisos sākt ar raudāšanu

Fragments no intervijas: Apsveicu ar apstiprināšanu amatā. Kāpēc vēlējāties vadīt Latvijas Institūtu?Man vienmēr ir patikusi stratēģiskā komunikācija, proti, tas, kā mēs varam kādu domu vai vēstījumu pieņemt plašākā partneru pulkā un tad to īstenot. Tas ne vienmēr ir viegli, kad tas top, jāsaskaņo visu intereses, jāpielāgojas. Tomēr esmu pieredzējusi, ka kopīgā darbošanās un plašā ideja palīdz. Beigās lielāks ieguvums ir visiem. Vai jums šķiet, ka pie Latvijas tēla vajadzīgs liels darbs?Tas ir darbs, kas nekad nebeigsies. Kas man liekas ļoti interesanti – ir ļaut katram Latvijas cilvēkam sajust, ka viņš pats ir Latvijas vēstnieks. Daudzi jau no mums to ikdienā dara – atbalstot savus sportistus, kā [basketbolistu Kristapu] Porziņģi šobrīd, vai kultūras cilvēkus vai stāstot draugiem ārzemēs par savām tradīcijām. Tas ir tas darbs, kas palīdz lielam cilvēku pulkam saprast, kas mēs esam un ko mēs darām. Manuprāt, Latvijas Institūta darbībā svarīgi fokusēties uz to, ko mēs darām.Kā veicināsiet to, lai katrs iedzīvotājs sajustos kā vēstnieks?Te ir jāņem vērā, ka Latvijas Institūts šogad darbosies ar ļoti ierobežotiem līdzekļiem, kas faktiski ir tikai algas un telpu noma. Jā, redzēju budžetā – 92 000 eiro.Tieši tā. Bet tas mani nebaida. Svarīgi ir sastādīt plānus, sāksim ar simtgades plānu – kā mēs starptautiski visas iestādes koordinēti nesīsim Latvijas vārdu pasaulē. Tās ir ne tikai valsts iestādes, ar kurām es redzu sadarbību, bet arī nevalstiskais sektors. Laiku pa laikam apkārt redzu ļoti labas idejas.Galvenais ir simtgades plāns, bet ir arī citas idejas, piemēram, 2018.gadā būs Pasaules talka. Mēs zinām, ko nozīmē Lielā talka Latvijā. Mūsu pieredze, kā mēs to panācām un koordinējām, ir iedvesmojusi arī Baltijas kolēģus, tāpēc, ja mēs to pareizi izdarām, varam iegūt ļoti lielu redzamību. Šī ideja iet kopā ar katru cilvēku kā vēstnieku, jo tas paralēli notiek visu laiku. Mēs varam rīkot akcijas, izmantojot sociālos tīklus, gan daudz ko citu, ko var izdarīt bez, ja tā var teikt, skaidras naudas.Viens no bijušajiem institūta vadītājiem Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) arī nesen izteicās, ka, strādājot ar ierobežotiem līdzekļiem, institūtam šogad vajadzētu pievērsties digitālajiem risinājumiem. Kā jūs to plānojat darīt, jo, piemēram, kādas aģentūras nolīgšana apjomīgam projektam var izmaksāt krietni vairāk nekā viss jūsu gada budžets.Mani vienmēr ir pārsteigušas ļoti augstās cenas par digitālajiem risinājumiem, jo es uzskatu, ka dažkārt mēs diez vai zinām, cik tas patiesībā maksā. Bet tā jau ir atkāpe.Man kā jaunai vadītājai šķiet svarīgi pierādīt, ka es varu vienot cilvēkus ap ideju, ka man ir redzējums. Pēc tam pievērsties finansējuma jautājumam. Netaisos sākt ar raudāšanu, cik viss ir slikti. Finanšu mūsu valstī trūkst daudz kam. Protams, izaicinājums ir parādīt, kā bez lielām finansēm kaut ko var panākt. Uz gada beigām varēšu par to runāt konkrētāk – cik un kam vajadzīgs finansējums un kā pie tā nonākt.Visu interviju ar Aivu Rozenbergu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 14.janvāra, numurā!