"Gadījumā, ja Kipra pamestu eirozonu, tā jebkurā gadījumā nespēs segt valsts uzņemtās finanšu saistības, kas būs vēl lielāks trieciens banku sektoram, nekā aizdevēju prasības. Tāpat, atjaunojot Kipras mārciņu, jārēķinās ar strauju tās devalvāciju, par 30-50%, un jāaatceras, ka šī valsts importē lielāko daļu tai nepieciešamo resursu, kurus nāksies iegādāties par valūtu," norāda Ģ. Rungainis.
Pēc viņa vārdiem, aiziešana no eirozonas Kiprai ir ļoti neizdevīga kā īstermiņā, tā vidējā termiņā, un nesola nekādus būtiskus ieguvumus arī ilgtermiņā. "Kipras pašas interesēs ir palikt eirozonā. Nedomāju arī, ka Eirogrupa daudz satrauktos par viņu aiziešanu, jo Kipras ekonomikas apjoms uz kopējā fona ir ļoti niecīgs," uzskata Ģ. Rungainis.
Investīciju baņķieris arī norāda, ka "pašlaik pilnā sparā rit kaulēšanās process, jo, piemēram, ES ne tikai neprasīja, bet pat centās atrunāt Kipru no mazo noguldītāju aplikšanu ar vienreizējo depozīta nodokli, taču viņi apzināti rīkojās pretēji, lai saceltu kājās tautu un iegūtu sev izdevīgākas pozīcijas".
Jāatgādina, ka otrdien Kipras parlaments noraidīja ierosinājumu noteikt vienreizēju nodokli banku depozītu turētājiem apmaiņā pret starptautisko aizdevumu.