"Paskatīšos noteikumus, tomēr ir maza iespēja, ka piedalīšos. Kopumā vērtēju ļoti pozitīvi, ka konkurss ir izsludināts. Rīgai ir vajadzīgs arhitekta biroja vadītājs. Ceru, ka būs labs rezultāts," portālam Diena.lv sacīja J.Dripe.
Kā vēstīts, pirmdien tika izsludināts atklāts konkurss uz Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora amatu. Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs direktoram tiek izvirzītas šādas prasības: augstākā izglītība arhitektūrā, darba pieredze vadošā administratīvā amatā, labas zināšanas par būvniecības un plānošanas normatīvo regulējumu, svešvalodu zināšanas, nevainojama reputācija u.c. Par priekšrocībām tiks uzskatīta pieredze komunikācijā ar sabiedrību, starptautiska pieredze, pieredze iestādes vai uzņēmuma vadītāja amatā. No pretendenta tiks prasīts arī aģentūras turpmākās darbības stratēģisks skatījums turpmākiem pieciem gadiem.
Viņš norādīja, ka, visticamāk, nepiedalīsies, jo viņam jau ir bijusi iespēja vadīt Rīgas arhitekta biroju. "Šobrīd ir izaugusi jauna arhitektu paaudze, kuri ir vecumā ap 40 gadiem, kuriem ir daudz enerģijas," teica J.Dripe. Kā iespējamu problēmu viņš minēja faktu, ka nav daudz arhitektu, kuriem ir pieredze administratīvā darbā. Bijušais Rīgas pilsētas arhitekts uzskata, ka šim amatam būtu piemērots kāds no profesionāļiem, kurš strādā "lielajos arhitektu birojos". Tomēr pilsētas arhitekta biroja vadītāja amata ieņemšana nozīmētu savas prakses pārtraukšanu. "Tas būtu ieguvums pilsētai, bet zaudējums radošajai arhitektūrai," minēja J.Dripe.
Uz jautājumu, kurš nozares profesionālis būtu piemērotākais šim amatam, J.Dripe nekomentēja. Vienlaikus gan viņš pieļauj, ka šo amatu varētu ieņemt kāds no Rīgas domes esošajiem darbiniekiem. "Regīna Bula ir vadījusi biroju, šķiet, šajā laikā nekas slikts nav noticis," teica J.Dripe.
Arhitekts Andis Sīlis uzskata, ka piemērotākais šim amatam būtu iepriekšējais vadītājs J.Dripe. "Ušakovs [Nils, Rīgas mērs-red.] vispār izdarīja lielu muļķību, noņemdams Jāni Dripi," sacīja arhitekts. Līdzīgi kā J.Dripe, A.Sīlis uzsvēra, ka diez vai šobrīd praktizējošie profesionāļi pieteiksies konkursā. "Tie, kuri nav praktizējošie, ir ierēdņi, mācībspēki, teorētiķi un vairāk jau nav, tādēļ Dripi noņemt bija liela kļūda. Viņš savā laikā ir praktizējis. Galīgu teorētiķi arī nevar likt. Dripes kungam bija arī diplomāta pieredze, kas ir ļoti svarīga šajā jomā. Viņš saaicināja kolēģijas locekļus, kuriem bija radikāli uzskati, bet viņam bija komisijas vadītāja spējas tos salikt kopā, novaldīt, nesakaitināt klientus un atrast kompromisu," stāstīja A.Sīlis. Viņš uzsvēra, ka nezina nevienu, kurš būtu līdzvērtīgs J.Dripem.
Arhitekts noliedza, ka vēlētos ieņemt šo amatu. "Man nav vēlmes, jo pelnu pietiekoši, daru interesantu un radošu darbu. Ja skatāmies, kas ir autoritātes, tad, piemēram, Kronbergs [Andris - red.] ir Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs," sacīja A.Sīlis, norādot, ka profesionāļi no savām praksēm diez vai atsacīsies. "Drošvien jau uzradīsies kāds, kuram šķitīs, ka var to izdarīt," piebilda A.Sīlis.
A.Sīlis norādīja, ka pilsētas arhitekta darbam ir trīs pamatvirzieni - ikdienas darbs, kas saistīts ar attīstības priekšlikumiem, kas nav atrisināmi būvvaldes līmenī. Otrs - arhitekts ir "pirmais cilvēks", kurš pārstāv pilsētu nozīmīgos pasākumos, starptautiskā līmenī. "Kādam tā Rīga ir jāmāk eleganti pasniegt, piemēram, pārstāvēt svarīgos pasākumos," sacīja arhitekts. Trešais virziens ir saistīts ar būvniecības likumdošanu.
"Pirms runā par personālijām, jāsaprot, ko tad īsti sagaida no šī amata," uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns asociētais profesors Uģis Bratuškins. Viņš norādīja, ka J.Dripe, iepriekš strādājot Rīgas arhitekta amatā, reklamējis Rīgu un iepazīstinājis ar pilsētvidi, bet "jautājums, vai tas ir Rīgas arhitekta pienākums". Vēsturiski Rīgas arhitekts ir pildījis pilsētas pasūtījumus, tomēr šobrīd nolikums to nenosaka. Viņš atzina, ka ir jānosaka, kā arhitekts darbosies - kā apbūves noteikumu izstrādātājs, konkursu rīkošanas instruments vai kā citādi. "Manuprāt, modelis ir ļoti svarīgs," piebilda U.Bratuškins.
Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs uzskata, ka jaunajam vadītājam būtu jāturpina iesāktais. "Es domāju, ka darbs bija ievirzīts pareizā gultnē. Profesionāļiem ir jāmāk sarunāties ar sabiedrību, un tā tas arī notika. Arī demokrātisks projektu apspriešanas veids - kolēģijas darbs - ir svarīgs punkts. Tas ir jādara tajā pašā veidā," sacīja A.Kronbergs. Runājot par pilsētas attīstības vīziju, viņš uzsvēra, ka tas ir kopīgs, nevis viena cilvēka darbs. "Vīzija ir jārada kopā ar sabiedrību. Šeit nekāds mesija nav iespējams un vajadzīgs. Sabiedrība nepieprasa mesiju, bet skaidru, demokrātisku darbību. Un šajā amatā tas ir jādara," piebilda A.Kronbergs. Viņš portālam Diena.lv gan nenorādīja, kuri varētu būt piemēroti kandidāti šim amatam, tomēr atzina, ka tādi Latvijā ir. "Kritēriji ir minēti un tie ir diezgan augsti. Personālijas gan negribas minēt," teica Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs.