Spridzāns: Atslēgsim Krieviju?

Valsts ārējie un iekšējie norēķini sadārdzināsies, kļūs nedrošāki un laikietilpīgāki. Krievija ir paziņojusi, ka veido iekšējo norēķinu sistēmu, tomēr šādas sistēmas pabeigšanai un ieviešanai vajag laiku. SWIFT ir starpbanku norēķinu sistēma ir banku biedrība ar mērķi nodrošināt vienotu, drošu telekomunikāciju standartu starp tās biedriem. Bankām piešķir kodus, kurus izmantojot tās sazinās un veic savstarpējus maksājumus. Krievijas jeb Krievijas banku "atslēgšanas" rezultāts būs, ka tās pilnībā vai daļēji nevarēs izmantot SWIFT pakalpojumus savstarpējos norēķinos. Varētu būt līdzīgi, ja telefona centrāle, vienā brīdī atteiktos pieņemt zvanus un neļautu zvanīt noteiktam klientu lokam. Faktiski šādā veidā tiek ieviestas sankcijas pret visām bankām, visu finanšu sektoru bez izšķirības.Teorētiski Krievija un tās uzņēmēji varēs mēģināt izmantot aplinkus ceļus, kā to savulaik mēģināja darīt Irāna, Sudāna, Kuba un citas valstis, pret kurām tika vērstas līdzīgas sankcijas. Bija mēģinājumi izmantot mazas bankas starpniekvalstīs, lai nodrošinātu norēķinus pasaulē biežāk izmantojamajās valūtās, galvenokārt ASV dolāros. Pagājušā gada nogalē ASV centrālā banka deva tirgum skaidru signālu, ka šādi rīkoties nevar, daudzām pasaules lielākajām bankām tika piemēroti milzīgi sodi par relatīvi seniem pārkāpumiem, piemēram, notikušiem 2002.gadā. Tālredzīgu risinājumu izvēlas atsevišķi Krievijas uzņēmēji, kuri pārceļ daļu sava biznesa uz neitrālām jurisdikcijām, piemēram, Honkongu un maina norēķinu pamata valūtu, piemēram, no pierastajiem ASV dolāriem uz Honkongas dolāriem. Tādējādi tie cietīs mazāk, jo norēķini notiks neitrālā valūtā caur neitrālām bankām.Papildus ekonomiskām rodas vairākas juridiska rakstura problēmas. Pirmkārt, kā likumīgi biedrība var aizliegt atsevišķiem biedriem izmantot tās tiesības, kuru dēļ tie šādā biedrībā ir iestājušies un par ko tie maksā dalības maksu? Otrkārt, kuram jāuzņemas atbildība par ierobežojumiem, tai skaitā, ja cietušās bankas vēršas ar prasību pret SWIFT par nodarītajiem zaudējumiem? Faktiskais sankciju ieviesējs šādā gadījumā nav ES vai ASV valdība, bet gan neatkarīga un nevalstiska organizācija. SWIFT sankciju rezultātā cietīs gan ES, gan ASV. Importētājiem un eksportētājiem būs apgrūtināti norēķini par precēm. Ierobežojot ārējo tirdzniecību, cietīs uzņēmēji, tirdzniecības partneri ES un ASV, jo abas puses nevarēs norēķināties ierastajā kārtībā. Eiropā un Latvijā atrodas Krievijas finanšu institūciju struktūrvienības, filiāles. Nav skaidrs kā šāds sankciju veids ietekmēs to darbību un to sniegtos pakalpojumus klientiem. Interesanti, ka šādu sankciju rezultātā varētu samazināties ASV dolāra nozīme pasaules ekonomikā, jo daudziem uzņēmējiem, kuru ierastais norēķināšanās līdzeklis bija šī valūta, nu būtu jāmeklē cits aizstājējs, nesaistīts ar sankciju ieviesējvalstīm.Baltijas ekonomikai Krievijas tirgus ir proporcionāli svarīgāks, nekā tas ir pārējām Eiropas valstīm. Nav noslēpums, arī, ka nozīmīga Latvijas banku sektora peļņas daļa veidojas no darījumiem ar austrumvalstu uzņēmējiem, attiecīgi arī Krievijas bankām. SWIFT sankcijas rezultātā Latvijas ekonomika viennozīmīgi cietīs, iespējams, pat vairāk nekā ieviešot sankcijas 2014.gadā, jo tad sankcijas skāra atsevišķas eksporta nozares, bet ne tirdzniecību kopumā. SWIFT sankcijas kopumā radītu būtiski lielāku ietekmi uz Krievijas ekonomiku nekā to sekas būtu jūtamas Eiropā un ASV. Šis atkal ir gadījums, kad, pirms pieņemt lēmumu par sankciju atbalstu, Latvijas valdībai vajadzētu konsultēties ar kompetentiem ekonomistiem, lai rūpīgi izsvērtu iespējamās sekas Latvijas ekonomikai. Neapšaubu, ka kopīgā mērķa, drošības, labad ir vērts atteikties no atsevišķām priekšrocībām, taču būtu slikti, ja vēl vairāk un ilgtermiņā ciestu Latvijas ekonomika kopumā un konkrēti Latvijas banku sektora augstā konkurētspēja.