Komentējot savu saistību ar aptuveni 9 miljonu latu vērto datoru iepirkumu skolām, I.Štāle norādīja, ka laika periodā, par kuru tika veikta disciplinārlietas izmeklēšana, neietilpst šis iepirkums, jo tas noslēdzies pērn rudenī. I.Štāle uzskata, ka ar šādiem skaļiem paziņojumiem R.Ķīlis vēlas novērst uzmanību no savas bezdarbības. "Ir tikai paziņojumi par reformām, bet vai jūs varat nosaukt kaut vienu reformu, kura ir īstenota vai kaut uzsākta?" uzsvēra bijusī IZM darbiniece.
Viņa pēc iepazīšanās ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas dokumentiem nav atradusi savā darbībā pārkāpumus. Štāle otrdien iepazīstināta ar ministra rīkojumu, kas paredz viņas atbrīvošanu no amata. Viņa grasās pret šādu lēmumu vērsties tiesā, kā arī bilst, ka IZM reorganizācijas procesā bijuši vērojami vairākkārtēji pārkāpumi. Proti, darbinieki pie amatiem tikuši pēc principa "patīk vai nepatīk" vai "lojāls vai nelojāls", neņemot vērā iepriekšējo pieredzi un darba izvērtējumu.
Izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs aģentūrai LETA apstiprināja, ka R.Ķīlis parakstījis rīkojumus par I.Štāles un IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktores Ineses Gludītes atbrīvošanu no amata. I.Štāle darbu ministrijā jau pametusi, taču I.Gludīte slimojot.
LETA jau ziņoja, ka, izvērtējot disciplinārlietas komisijas atzinumu, izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis nolēma rosināt atbrīvot IZM valsts sekretāru Mareku Gruškevicu no amata saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem deviņus miljonus latu vērtajā datoru iepirkumā. Šo ierosinājumu otrdien, 10.jūlijā, atbalstīja arī Ministru kabinets.
Pret M.Gruškevicu ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ministram ieteica ne tikai rosināt no amata atbrīvot pašu valsts sekretāru, bet arī viņa vietnieci I.Štāli un IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktori Inesi Gludīti.
Pārkāpumu būtību R.Ķīlis iepriekš raksturoja, sakot, ka tikušas veiktas darbības vai pieņemti prettiesiski lēmumi attiecībā uz vairākiem iepirkuma procesa posmiem, pārkāpjot gan iepirkuma likumu, gan Eiropas Savienības regulu, gan arī finanšu un budžeta likumu, un šo lēmumu rezultātā varēja iestāties diezgan smagas sekas budžetam neattiecināmo izmaksu formā.