Stalts: Latvijas kino nākotne - ierosinājumi diskusijai

Vai kāds zina, kas ir raksta īstais autors?

Paldies, Dāvi, par skaidrojumu. Nacionālā pasūtījuma veidošana ir jāatbalsta. Tomēr, lai izvairītos no šāda rakstura pārpratumiem, balstieties ne tikai uz Raivja viedokli, bet savlaicīgi iesaistiet attiecīgās nozares speciālistus un vadošos nozares virzītājus, lai vēlāk nenākas skaidroties par mūsu "līderu" nepareizi saprasto viedokli! Lai mums visiem sekmējās ar nacionālā pasūtījuma veidošanu un atbalstīšanu!

Labs raksts, paldies par konstruktiviem ierosinajumiem.

Nacionālā loterija - ja tās peļņa tiktu pa taisno novirzīta kultūrai, nevis valsts budžetā, kur tā anonīmi izsķīstu, manuprāt būtu apsveicama un arī tautā populāra lieta. Labi vien ir, ka kāds politiķis nebaidās nākt klajā arī ar kaut ko konkrētu un konstruktīvu.

Šeit pieminētā kvotu sistēma veiksmīgi darbojas tikai Francijā un D-Korejā (vismaz senāk bija; bet tagad vietējā kinoindustrija pašmāju tirgū saņem vairāk nekā pusi no kopējiem ieņēmumiem, nopelna vairāk kā Holivuda), Francijā ir 60 miljoni + citu valstu frankofoni (Beļģijā, Šveicā, Kvebekā), kam savu produkciju izplatīt; D-Korejā ir ap 50 miljoniem. Kāda te korelācija ar Latvijas ikdienišķajām problēmām? Nekāda. Tie ir citi mērogi un citi uzdevumi. Salīdzinā nesalīdzināmus lielumus nevajag un tas nav prātīgi. Lai ieviestu kaut kādas kvotas, vajag industriju, kas regulāri ražo produkciju, lai tās kvotas ne tikai aizpildītu, bet pārpildītu (lai kino izrādītāji var izvēlēties, ko radīt, citādi, ja rāda visu pēc kārtas, nekādas kvalitātes nekad nebūs). Ja kvotā būtu kaut tik niecīgs % kā viena zālīte multipleksā, tas tāpat būtu vismaz 12 filmas gadā, kas jāizrāda. Mēs varam uztaisīt 12 pilnmetrāžas filmas (kino, animācija, dokumentālās)? Labāk skatīties uz mazām valstīm, kaut vai to pašu Norvēģiju, kur kino industrija sāk strādāt arvien labāk, protams, naudas viņiem ir vairāk, bet tie apmēri vēl ir kaut cik salīdzināmi, viņi arī neražo desmitiem kinofilmu katru gadu un viņiem nav budžeti filmām uz 20 miljoniem eiro. P.S. Mums jau filmas nerāda, jo "filmētājiem" ir žēl dažu tūkstošu kopijām. Atrisināsim vispirms problēmu, ka paši producenti negrib tērēt naudu filmas izplatīšanai un tad žēlosimies, ka neņem pretī.

Ir labi tas, ka VL atbrīvojas no liberālisma dogmām, kas 20 gadus ir vilkušas Latviju uz leju - ka valstij nav nekur jāiejaucas, nekas nav jāregulē, lai izput, kam jāput, kam nepatīk, lai brauc prom, visam ir jābūt banku un bagāto interesēs, Latvijas un tautas vajazības - pie kājas mazas ragutiņas... Visam ir jābūt pērkamam un pārdodamam... Taču VL ir jāapzinās, ka liberālisma dogmas pašlaik vēl ir modē, kā savulaik bija marksisma dogmas. Liberāļi, tāpat kā komuņaki, tās aizstāv tikpat nīgri un neiecietīgi. VL būs grūti bez sabiedrotiem, jo liberāļu pārsvars ir gan Vienotībā, gan ZRP. Kino ir tas lauciņš, kā katalizators visā pasaulē, kur spilgti izpaužas liberālisms kultūrpolitikā. Vāja nacionālo, patriotisko spēku ietekme arī šai jomā veicināja Latvijas atpalicību. Bet te nekas nebūs līdzēts ar norāšanu un gudru pamācīšanu. Vajadzīgs finansēmjums, atzinība par labu produktu, rūpe par tā ražotājiem. Un vai nav ar steigu jānomaina oranžo trekno gadu iebīdītie kino ierēdņi??

Paldies par konstruktīviem priekšlikumiem!

ka žurnālistu prieks izmantot iespēju uzbrukt VL (tā ir labi organizēta kampaņa, kurā droši iegulda ne mazums naudas), ir sakustinājis vēl vienu pīļu dīķi. vai tagad būtu svarīgākais uzmanību novērst tieši uz operu un kino? katra problēma atsedz citas- lielās un beigu beigās tur aiziet miljoni. Katra valsts atrod veidu, kā aizsargāt savējo. Polijā nodrošina, lai puse būtu Eiropas filmas un tāpēc vienmēr ir patīkami aizbraukt uz Poliju. Vari kino uz lielā ekrāna noskatīties jaunākās franču un angļu filmas, pie tam kvalitatīvas. Ar multipleksiem būtu viegli tikt galā. Nodokļus kā kārtīgam kazino, tad tie ātri vilktu uz bankrotu. Lai tiktu normālā nodokļu kategorijā, tad lai pacenšas un rāda ne tikai amerikāņu grāvējus. Ja runā par naudu, tad latviešu filmas parasti piepilda zāles vairāk nekā amerikāņu, laiki ir mainījušies. Tikai latviešu filma- tas ir kaut kas ļoti ekskluzīvs. Rīgas sargi Baltijā izkonkurēja visus amerikāņu grāvējus un runa par naudu ir demagoģija. Ja skolās māca literatūru, tad tas nozīmē, ka arī izglītības ministrijai ir kaut kāds sakars ar mākslu, lai arī kā gribētos dažam to noliegt. Ideja, ka dokumentālais kino varētu būt tīri komerciāls, vispār liekas mazliet debīla ideja. Mantrauša komentārs man likās tīra demagoģija. Pasaulē daudz ko normē. Dazķārt arī skatīšanos. Rakstā manuprāt runa gāja par to, kā dabūt to, ko skatīties. Tas nav viens un tas pats. Pat cirvim būtu jābūt par 100% skaidram, ka tīras komercijas apstākļos saturu nosaka tas, kurš maksā. Nacionālo kultūru neatbalstīs onkuļi no Amerikas vai Krievijas. Mēs esam pieraduši kunkstēt un gausties. 60 gadus valdīja okupanti, tie bija pie visa vainīgi. Pēc tam vēl 20 okupantu ielikteņi. Tie bija pie visa vainīgi. Nu jau tādu laiciņu notiek pāreja. Pēkšņi ka'ds saka. Jā, nav kaŗtības. Bet mēs varam lietas mainīt. Sāksim ar būtiskām lietām. Ko jūs gribat? Izrādās, ka kunkstēt un vaimanāt bija vieglāk. Vienīgais, ko varam ātri izdomāt- gribam vairāk naudas. Vēl varam pamanīt faktus. Čekistiskā padomju inteliģence iet uz savu bioloģisko galu. Tā panāca, ka nobremzēja trimdas gara darbu nokļūšanu dzimtenē, ka teātrus joprojām pārplūdina nožēlojams krievu repertuārs, bet par eiropeisko kultūru pēdējos 100 gados gandrīz neko nezinām. Ka padčekistiskie kuldarbinieki it kā dabūja brīvas rokas un bija savu mūžu ieguldījuši pētniecībā, bet praktiski Latvijā nav parādījušies nopietni pētījumi par latviešu lielajiem. Kur ir aizraujoši romāni par Kārli Skalbi vai Pēteri Ērmani. Bez čekas instrukcijām. Bez gaudām un vaimanām. Bet ar daudzu simtu stundām arhīvos un bibliotēkās. Latvijas valsts pilsoņi bija spiesti doties trimdā. Kāda būs Latvija pēc tam? Vai Māra Ķimele ir gājusi pie Dzintara vai Stalta?

Beidzot kāds ievirza diskusiju pareizā gultnē. Es domāju, ka pilnīgi visiem tas ir skaidrs, ko nozīmē nacionālais pasūtījums, un ka tas nenozīmē iejaukšanos mākslinieciskajā sfērā, taču izrādās, ka pašiem māksliniekiem (režisoriem un citiem aptaujātajiem) nav vis.

Beidzot kāds ievirza diskusiju pareizā gultnē. Es domāju, ka pilnīgi visiem tas ir skaidrs, ko nozīmē nacionālais pasūtījums, un ka tas nenozīmē iejaukšanos mākslinieciskajā sfērā, taču izrādās, ka pašiem māksliniekiem (režisoriem un citiem aptaujātajiem) nav vis.

Laba doma! Loterija vismaz nenozīmētu ziedojumu lūgšanu.