Cenu kāpums par 0.6% ir martā normāla parādība, kas bāzes efektu dēļ turklāt bijusi savienojama ar tālāku gada inflācijas lejupslīdi. Kopš pērnā gada maija cenu kāpums gada griezumā jau ir samazinājies par 1.7 procentpunktiem, bet kopš šī gada sākuma par 0.3pp. Martā šis rādītājs bija 3.3%, bet aprīlī tas varētu noslīdēt zem 3%, jo pērn šajā mēnesī cenas pret martu auga par 1.1%, lielā mērā dēļ elektrības tarifu kāpuma. Turpretim sekojošajos mēnešos gada inflācija, labākajā gadījumā, samazināsies tikai ļoti pakāpeniski, sliktākajā un arī ticamākajā scenārijā tā atkal rāpsies augšup, jo šī gada 2.pusē bāzes efekts jau būs neizdevīgs - pērn decembrī cenu līmenis bija nedaudz zemāks nekā jūnijā.
Uz gada inflāciju samazinoši iedarbosies apģērbu cenas, kuru aizvadītajā gada līknē skaidri redzams "kūkums" dēļ pirms tam notikušā kokvilnas cenas vairākkārtīga pieauguma. Jau tagad apģērbi maksā lētāk nekā pirms gada un starpība varētu pieaugt.
Diemžēl cenu kāpumu veicinošo faktoru būs vairāk. Nav jau teikts, ka naftas cena mūžīgi kāps - nākotnes darījumi atspoguļo cenu krituma gaidas, kas drīzāk atbilstu vispārējai situācijai pasaules ekonomikā, taču ir arī augšupvērsti, ar militāri - politiskiem apstākļiem saistīti riski. Taču nav šaubu, ka jau notikušais degvielas cenu kāpums šogad jau vairāk ietekmēs vispārējo cenu līmeni, jo pirktspēja un patērētāju optimisms ir pieauguši, līdz ar to pārdevējiem būs vieglāk pārnest cenu kāpumu uz viņiem. Kopējā algu fonda pieaugums šobrīd ir pārāk straujš, lai cenu līmeņa svārstības pāris procentu robežās izšķiroši ietekmētu patēriņu. Turklāt augstās naftas produktu cenas jau ir paspējušas padarīt savu melno darbu, arī iespaidojot gāzes importa un līdz ar to arī nākamās sezonas apkures izmaksas. Enerģijas dārdzības pieaugums ir izgaisinājis cerības, ka 2012.gada beigās inflācija varētu nokristies līdz 2% vai pat nedaudz zemākam līmenim, kas rudenī vēl šķita ļoti ticams scenārijs.
Vietējo faktoru ietekmi izteiktāki atspoguļojošā pakalpojumu cenu gada inflācija palikusi iepriekšējo četru mēnešu vidējā, visnotaļ zemajā 1.5% līmenī, pakalpojumu cenu indekss joprojām ir tālu zem 2009.gada marta atzīmes. Taču pakalpojumu cenu kāpums turpmāk drīzāk paātrināsies nevis palēnināsies. Viens no faktoriem - sakaru cenas, kas aizvadītajos 10 gados gandrīz nepārtraukti slīdējušas uz leju, jau ir noslīdējušas tik tālu, ka vairs nav kur, telekomunikāciju operatori kļuvuši stipri skeptiski pret turpmāku cenu karu lietderību.
Tāpēc laiks šobrīd lēnām, bet neatturami strādā pret Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi. Tā vienmēr ir bijusi likteņa varā un liktenim ir iespēja spēlēties ar vairākiem mainīgajiem, kuru vidū ir gan cenu izmaiņas Latvijā, gan kritērija izpildes rēķināšanas atskaites punkts. Tas, ka Latvijā 1.ceturksnī varētu būt bijis pat divreiz lielāks IKP gada pieaugums nekā jebkurā citā ES dalībvalstī, kritērija izpildi nenoliedzami neveicina. Arī augstas enerģijas cenas Latviju Eiropas kontekstā ietekmē asimetriski, gan dēļ salīdzinoši zemā ienākumu līmeņa un līdz ar to lielāka pamatvajadzību īpatsvara patēriņa grozā, gan dēļ aukstā klimata.