Publiski pieejamo detaļu pagaidām ir maz, taču pārsteidzoši zems šķiet preču nozaru pieauguma vērtējums – vien par 2% gada laikā. Izlaides kāpums galvenajā ražošanas nozarē - apstrādes rūpniecībā varētu būt bijis pat četras reizes straujāks. Savukārt visnotaļ iepriecinošs ir vērtējums par pakalpojumiem, neskaitot tirdzniecību - pieaugums par 3%. Varētu būt mazinājusies tranzīta negatīvā ietekme, varbūt pēc gada pārtraukuma ieraudzīsim labākus skaitļus uz eksportu orientēto intelektuālo pakalpojumu - biznesa pakalpojumu un IT nozarēs. Iespējams, ka vājuma brīdis bijis saistīts ar eiro ieviešanas vietējā pieprasījuma buma radīto bāzes efektu.Sagaidu, ka atlikušajos divos šī gada ceturkšņos IKP gada pieauguma temps drīzāk vēl kļūs nedaudz lielāks, taču ceturkšņa pieaugums būs tuvāks 1.ceturkšņa līmenim jeb ap 0,5%. Gada pieauguma prognoze tiek saglabāta 2,8% līmenī.Pārskata periodā gan eksports, gan patēriņš ekonomikai deva pozitīvu stimulu. Par 3.ceturksni runājot, pagaidām diemžēl var paļauties tikai uz patēriņu, vērtējums par eksporta iespējām ir pesimistiskāks. Šprotu eksporta ierobežojumu ietekme vismaz tuvākajā nākotnē būs lielāka, nekā tas šobrīd ir redzams "uz papīra". Atsevišķu produktu - metālu un to vienkāršāko izstrādājumu, piena produktu cenas ietekmēs situācija pasaules izejvielu tirgos. Krievijas rubļa vērtība atkal slīd uz leju. Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publicētajām aptaujām, Latvijas rūpnieku sniegtais vērtējums pēdējo mēnešu laikā saņemto pasūtījumu apjomu 3.ceturkšņa sākumā bija zemākais piecarpus gadu laikā, bet 2.ceturksnī – otrais zemākais. Taču aina nav viendabīgi tumša. Citi ražotāji gūs labumu no laika nobīdes izejvielu un gatavo produktu cenu izmaiņās. Kokapstrādei palīdzēs mājokļu investīciju straujais kāpums ASV. Mērena, bet stabila ir izaugsme Eiropas Savienības ekonomikā. Pamazām tiek noslēgti struktūrfondu līdzfinansētie investīciju projekti. Sagaidāms, ka šogad novāktā graudu raža tālu pārspēs jebkuru kūlumu mūsu lauksaimniecības slavenajā vēsturē. Lai arī par kreditēšanu mēdijos nereti skan visai sakāpināti negatīva retorika, mājsaimniecību aizņemšanās mājokļu iegādei un remontam atkal nepārprotami aktivizējas un tas ir tikai jauna kreditēšanas viļņa pats sākums. Ja sniegtās iespējas šoreiz tiks izmantotas saprātīgi, tas būs mērens, bet stabils izaugsmes veicinātājs daudzu gadu garumā. Taču pagaidām celtniecība ir viens no ekonomikas vājajiem punktiem. Ceļu būves apjomi ir iespaidīgi, bet ēku celtniecību negatīvi ietekmē ES fondu projektu plūsmas apsīkums, kā arī mazākas nerezidentu investīcijas nekustamajā īpašumā. Par gaidāmo aktivitātes apsīkumu bija signāli jau pērn, piemēram, no uzņēmumiem, kuri piegādā dzelzsbetona konstrukcijas. Nozarei jāpaciešas līdz brīdim, kad augošais hipotekāro kredītu apjoms pārvērtīsies pietiekoši straujā jaunu mājokļu pieprasījuma kāpumā.
Strautiņš: Peldam
Kā vēsta šodien CSP publicētie skaitļi, 2.ceturksnī iekšzemes kopprodukts pieauga par 1,2% pret iepriekšējo ceturksni un par 2,6% gada laikā, sezonāli izlīdzinātajos datos.Tas, ka ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī ir ievērojami paātrinājusies, bija skaidri nojaušams jau iepriekš. Šķita, ka paātrinājums varētu būt vēl par kādiem 0,3 procentpunktiem straujāks, lūkosim, ko rādīs papildinātie un precizētie dati.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.