Kas attiecas uz šā paziņojuma praktisko pusi, tad runa ir par vēlmi apvienot kādā jaunā, kopīgā struktūrā tādus jau esošus, taču lielā mērā panīkušus formātus kā Višegrādas grupa (Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija), Slavkovas trijstūris (Austrija, Čehija, Slovākija) un Centrālais piecinieks (C5, Austrija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija). Un attiecīgi izmantot šo struktūru, lai līdzsvarotu tā sauktās vecās Eiropas valstu, pirmkārt jau Vācijas un Francijas, ietekmi ES.
Par to, ka minētā iecere novedīs arī pie taustāmiem rezultātiem, gan pastāv zināmas šaubas. Šis nepavisam nav pirmais līdzīga veida projekts, bet visi iepriekšējie, sākot ar vairākkārt reanimēto Višegrādas grupu, bet beidzot ar kombinācijām, kuru nosaukumi vairs atrodami tikai arhīvos, ir izrādījušies nespējīgi sasniegt deklarētos mērķus, galvenokārt savstarpējo iekšējo pretrunu dēļ.
Kamdēļ lai vēl viena, šoreiz Maģara izvirzīta, iecere par kopīgu bijušās Austroungārijas valstu sava veida gājienu uz Briseli būtu dzīvotspējīgāka par citām, iepriekšējām līdzīgām iecerēm, nav zināms. Gan šo valstu dažādo ekonomisko interešu un priekšstatu par ārpolitiku (tostarp attiecībām ar ASV un Krieviju) dēļ, gan arī kaut vai tādēļ, ka nebūt ne visas no minētajām galvaspilsētām uz Austroungārijas laika posmu raugās ar romantisku nostalģiju.
Cits, iespējams, nozīmīgākais, fakts šajā gadījumā ir, ka jauna iniciatīva par reģionālas ietekmes grupas izveidi, kura nosacītajā Briselē lobētu un virzītu šīs grupas dalībvalstu intereses, pretnostatot tās citu dalībvalstu vai to grupu interesēm un ietekmei, pati par sevi liecina par pieaugošu pretrunu apjomu apvienotajā Eiropā. Pie kam ne tikai par tradicionālajām pretrunām starp centru un nacionālajām valstīm, bet arī par pretrunām jau nacionālo valstu starpā.
Viens ceļš, kā aizstāvēt savas intereses (īstas vai izdomātas), ir atklāta nacionālās valsts pretnostatīšana centram, kamēr otrs, kuru kā savu karogu acīmredzami grasās pacelt Maģars, – varas pārņemšana pašā centrā interešu grupas priekšgalā. Kā jau minēts, īpaši ticības pasākuma veiksmei nav, taču arī garlaicīgi ar nākamo Ungārijas premjeru acīmredzami nebūs.