Komentējot Streļčenoka bažas par viņas patieso identitāti, Strīķe aģentūrai LETA pauda, ka ir bezjēdzīgi taisnoties par Streļčenoka izteikumiem, jo KNAB priekšnieks savā bezspēcībā "vairs nezina, ko izdomāt", lai tikai atbilstoši savām interesēm atbrīvotos no viņas un vēl vairākiem biroja darbiniekiem.
Strīķe arī vērsa uzmanību, ka viņai nav saprotama premjerministra Māra Kučinska (ZZS) nostāja attiecībās ar Streļčenoku. "Acīmredzami nevienu neinteresē un netiek kontrolēts, ka Streļčenoks savās interesēs atlaist mani un citus darbiniekus pārkāpj savu kompetenci un ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras," uzsvēra Strīķe.
Diena.lv jau ziņoja, ka šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma paziņoja, ka viņam ir ļoti lielas šaubas par Strīķes patieso identitāti.
"Mēs vairāk un vairāk nonākam pie jautājuma, vai tiesājamies ar to personu, kas sevi pozicionē par Jutu Strīķi. (..) Šajā situācijā mēs padziļināti pārbaudām arī personas [Strīķes] identitāti [..] un konstatējam, ka ir jautājums par to, kas persona ir: Anna vai arī Juta," sacīja Streļčenoks.
Viņš skaidroja, ka savulaik Strīķe publiskajā telpā esot izteikusies, ka nekad iepriekš viņas vārds nav bijis Anna, taču KNAB konstatējis, ka vairākos dokumentos Strīķe sevi nosaukusi par Annu.
Streļčenokam esot šaubas arī par Strīķes pilsonību, līdz ar to rodoties bažas par viņai piešķirto augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Laikraksts Neatkarīgā 2011.gadā vēstīja, ka tā rīcībā esot nonākuši materiāli, "kuros sniegta informācija par dažām gan līdz šim zināmām, gan ne tik zināmām KNAB vadītāja vietnieces Strīķes biogrāfijas niansēm". Laikraksts šos materiālus bija nosūtījis Latvijas drošības iestādēm.
Laikrakstam adresētajā sūtījumā bijis "uzsvērts un analizēts nu jau plašākai sabiedrībai zināmais fakts, ka vēl astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā šobrīd visiem zināmajai personai ar vārdu Juta Strīķe bijis pavisam cits vārds - Anna Potapova".
Arī pati KNAB vadītāja vietniece savulaik žurnālistiem nenoliedza, ka 1987.gada 26.jūnijā 584.Maskavas vidusskolas izsniegtais teicamnieces diploms uz Annas Potapovas vārda patiešām esot viņas. Tomēr par Annu viņa nekad neesot saukusies - kļūda notikusi tikai direktores pārrakstīšanās dēļ.
Neatkarīgajai adresētajā sūtījumā esot lasāms, ka Potapovu atgriešanos Latvijā klājot aizdomīgas neziņas ēna - pase, ar kuru Potapovs ieradies Latvijā un uz kuras pamata vēlāk saņēmis jau Latvijas valsts izdotu personas dokumentu, pēc avota sniegtās informācijas, neesot atrodama nevienā datu bāzē vai reģistrā. Tas raisot aizdomas par šā dokumenta autentiskumu, un izteikta pat versija, ka šis dokuments varētu būt bijusi tā dēvētā piesegpase, ko specdienesti, šajā gadījumā acīmredzot Krievijas, izsniedz personām, lai saviem darbiniekiem atvieglotu legalizēšanos un pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu.
Laikrakstam adresētajā sūtījumā arī bijušas izteiktas aizdomas par Strīķes stažēšanos Dānijas policijā, izsakot teorētisku versiju, ka arī šāda nosūtīšana darbā ārvalstīs nereti tiekot izmantota atsevišķu ar specdienestiem saistītu personu biogrāfijas uzlabošanai.