Tiesībsargs: Izstrādātie grozījumi par mācību līdzekļu finansēšanu novērsīs pārpratumus

Jansons sacīja, ka piedāvātie grozījumi precīzi definē, kas jānodrošina valstij, pašvaldībai un vecākiem. Arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norādīja, ka tagad būs skaidra vecāku, pašvaldības un valsts atbildība mācību līdzekļu nodrošināšanā. Abi bija vienisprātis, ka izmaiņas būtu jāvirza steidzami, lai tās jau darbotos ar nākamo mācību gadu.Kā ziņots, IZM izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērnus ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.Tādējādi tiks sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus - pašvaldība.Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.Vecāku pārziņā paliek individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.Ministrija ir izveidojusi arī mūsdienīgam mācību procesam atbilstīgu mācību līdzekļu izpratnes definējumu. Patlaban Izglītības likumā termins "mācību līdzekļi" tiek skaidrots vispārīgi, tāpēc IZM ir papildinājusi mācību līdzekļu uzskaitījumu, kā arī precīzi definējusi mācību līdzekļu veidus, kādi tie ir mūsdienīgā skolā. Tiek izdalīti tādi mācību līdzekļu veidi kā mācību literatūra, metodiskie līdzekļi, papildu literatūra, digitālie un elektroniskie mācību līdzekļi, uzskates līdzekļi, didaktiskās spēles, digitālie un elektroniskie izdevumi un resursi, izdales materiāli, mācību tehniskie līdzekļi, mācību materiāli, iekārtas un aprīkojums.Pirmo reizi normatīvajos aktos IZM ir definējusi arī individuālos mācību līdzekļus un piederumus - izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu, piemēram, skolas soma, ikdienas un svētku apģērbs un apavi.9.janvārī paplašinātā darba sanāksmē ministrija ar izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi" iepazīstināja sociālos partnerus un iesaistītās puses - tiesībsargu Jansonu, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Kultūras ministrijas, vecāku organizāciju, Latvijas Skolu bibliotēku biedrības pārstāvjus.Tikšanās laikā esot panākta konceptuāla vienošanās par valsts un pašvaldību atbildību sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī izpratne par to, kas ir individuālā lietojuma mācību līdzekļi.Pēc šīs sanāksme kopīgi tika nolemts, ka šo MK noteikumu virzībai ir nepieviešami grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kuros jāietver visi mūsdienu mācību līdzekļu skaidrojumi, kā arī jādefinē precizētā valsts un pašvaldību loma mācību līdzekļu finansēšanā. Līdz ar to IZM virza minētos likumu grozījumus uz Saeimu. Plānots, ka šodien,14. janvārī, ar tiem iepazīstinās Koalīcijas padomi.Jau vēstīts, ka tiesībsargs aktualizējis jautājumus par to, kā valstī tiek nodrošināta Satversmē noteiktā bezmaksas izglītība un kas iekļauts bezmaksas izglītības grozā.