Vispirms tas liecina, ka Vienotība ir zaudējusi savu vēlētāju. Lietussargu vēlētāju, kas stāvēja barikādēs un balsoja parJauno laiku. Toties tā vietā ieguvusi citu elektorātu. Iespējams, kādreizējo veco varas partiju elektorātu, kurš parasti izvēlas tos, kas pie varas un kuram no tādiem Zaķa skandāliem ne silts, ne auksts. Jeb, kā sociologs Aigars Freimanis aizrāda, «iedzīvotāji neredz ticamu alternatīvu Vienotības piedāvātajai politikai»,
Protams, ka ir acīmredzami, ka mediji Vienotību saudzē. Vēl vairāk - atbalsta. Otru pusi no varas partijas veiksmes sociologs skaidro ar «pēdējos mēnešos bieži dzirdamo Latvijas veiksmes stāsta kultu, kura centrā parasti tiek likts premjerministrs Valdis Dombrovskis kā šī veiksmes stāsta arhitekts».
Jūnija ievērojamākais darījums noteikti bija slēgtā valdības sēdē pieņemtais lēmums par četru valstij piederošo Hipotēku bankas daļu pārdošanu, kas notika īpaši necaurspīdīgā veidā, kad darījuma galīgo summu sabiedrība uzzinās tikai pēc nepilna gada, bet pašas darījumā iesaistītās puses atzīst, ka valsts bankas aktīvi pārdoti par 10%-30% zem to pašreizējās bilances vērtības.
Tomēr pati galvenā nianse ir tāda, ka gardo Hipotēku bankas komercdaļas kumosiņu ar 77 tūkstošiem klientu sadalīs divas bankas - Swedbank un SEB banka - un ar tām saistītie uzņēmumi. Šo banku bijušie augsta ranga darbinieki, kā zināms, ir finanšu ministrs Andris Vilks un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis ar sievu ir Hipotēku bankas liels parādnieks. Tas šo simtu miljonu apmēra lietu padara augstākā līmeņa korupcijas risku pilnu.
Tāpēc milzīgā uzmanība, kas tika pievērsta vienam Vienotības pārstāvim laikā, kad Vienotības premjers un valdības ministri kūrēja nozīmīgāku lietu, bija vien sekmīgi tieši laikā iegadījies dūmu aizsegs, kas novērsa mediju uzmanību no nopietnāka pasākuma. Aiz Zaķa džipa noslēpās Hipotēku banka.
Protams, nav nekādas garantijas, ka Hipotēku bankas lietai, kas, neskatoties uz lielo sabiedrisko nozīmību, nav tik atraktīva kā Zaķa džips, tiktu pievērsta adekvāta uzmanība. Iedomāsimies, ka Hipotēku banka tiktu pārdota nevis Dombrovska, bet Aigara Kalvīša laikā. Un nevis Dombrovska, bet Kalvīša ģimenei būtu parādsaistības šajā par lēto pārdodamajā valsts bankā. Atvainojos par domu eksperimentu, bet tad skandāls būtu lielāks, vai ne?