Tātad neļausim cilvēkiem nopelnīt, bet veidosim programmas pret trūkumu, kas rodas no tā, ka cilvēki nespēj nopelnīt. Šis idiotisms ir īsta kreisuma kvintesence vārda sliktākajā izpratnē. Tas ir absurds. Īpaši, ņemot vērā, ka to dara labējo partiju vairākuma Saeima.
Toties Latvijas arodbiedrības elementāru prasību - neapliekamā algas minimuma pielīdzināšanu iztikas minimumam - dēvē par kaut ko tik nesasniedzamu kā «zilais sapnis». Arodbiedrībām būtu nevis jādzied līdzi valdībai, bet jācīnās par strādājošo interesēm. Taču ne Latvijā.
Tas nekas, ka lielākajā Eiropas daļā tik maza naudas summa, kas pielīdzināma vidējai algai Latvijā, parasti netiek aplikta ar nodokļiem vispār. Lielbritānijā tik mazi ienākumi, kādus saņem liela daļa Latvijas strādājošo iedzīvotāju, vispār netiek aplikti ar nodokļiem! Savukārt mūsu jau tā mazie ienākumi tiek aplikti ar veselu nodokļu kaudzi.
Taču tā vietā, lai radikāli samazinātu darbaspēka nodokļus, vienlaikus cīnoties ar nodokļu nemaksāšanu, Latvijas valdībai pat Reformu partijas mērenais priekšlikums ir nereāla lieta.
Mazās algas nav kreiso partiju, kuru Latvijā faktiski nav, vai arodbiedrību, kuru arī vienkārši nav, problēma. Tā ir visas Latvijas problēma, ieskaitot labējos, turīgos vai tos, kas nopelna pietiekami daudz.
Tieši mazās algas fiziski iztukšo Latviju. To dēļ cilvēki brauc pelnīt citur. Labēja politika būtu dot makšķeri, nevis zivi un ļaut cilvēkiem nopelnīt šeit. Nevis nemaksāt algas, bet maksāt pabalstus.