Kamēr veselības ministre Circene lej krokodila asaras par Latvijas grūtdienīšiem, kam trūkst naudas elementārai veselības aprūpei, finanšu ministrs Andris Vilks ar gandarījumu sludina, ka Latvijas budžeta deficīts arī nākamgad tiks noturēts zem 1%.
Tieši tāpēc, ka Dombrovskis un Vilks turpina veikt šo konsolidācijas «varoņdarbu» uz sabiedrības nabadzības, veselības aprūpes un izglītības sistēmas rēķina, valdība deklarē, ka ministriju sarēķinātās Latvijas budžeta vajadzības, kas ir papildu 600 miljonu plānotajam 2014. gada budžetam, esot 10 reižu mazākas par iespējām.
Bet kas gan ir šīs «iespējas»? Vai tā ir kaut kāda objektīva, akmenī cirsta neizbēgamība? Nē, šīs iespējas ir atkarīgas no Vilka un Dombrovska apņemšanās nepārkāpt 1% budžeta deficīta robežu.
Visiem ir zināms, ka Māstrihtas kritērijos noteiktā ES dalībvalstu budžeta deficīta robeža ir 3% no IKP. Tāpat visiem ir zināms, ka praktiski neviena valsts šos Māstrihtas kritērijus reālajā dzīvē neievēro, tāpēc vidējais budžeta deficīts ES valstīs ir 4% no IKP.
Ja ievērotu nevis Dombrovska un Vilka valdības, bet Māstrihtas kritērijus, Latvija varētu atļauties papildu budžeta vajadzībām 2% no IKP. Bet, ja Latvija būtu normāla Eiropas valsts, kas sabiedrības vajadzībām atļaujas veidot budžetu ar 4% deficītu, jau pašlaik varētu atļauties atvēlēt papildu budžetā vēl vismaz 3% no IKP.
Un tagad pārvērtīsim šos mazos procentus absolūtajos skaitļos. Latvijas IKP 2014. gadā būs aptuveni 17 miljardu latu, tātad 1% no IKP ir 170 miljonu latu. Ja Latvijas valdība ievērotu Māstrihtas kritērijus, budžetā tūlīt pat varētu atvēlēt papildu vismaz 340 miljonu latu. Savukārt, ja Latvijas valdība būtu tikpat cilvēciska pret saviem iedzīvotājiem kā citas ES valstis, kurās budžeta deficīts ir vidēji 4%, tad Latvijas budžetā tūlīt pat atrastos papildu 510 miljonu latu.
Latvijas valsts ir pilnīgi spējīga atrast budžetā šos papildu 600 miljonus latu, ko papildus ir pieprasījušas ministrijas. Turklāt «papildus» nav pareizais vārds. «Papildus» tas ir tikai attiecībā pret nežēlīgi apgriezto 2014. gada valsts budžetu, ko ir izdarījusi šī valdība, nerēķinoties ar sabiedrības vajadzībām, bet apsolījumu baņķieriem ieviest eiro.
Un katram ir zināms - ja Latvijas valdība atrastu šos papildu 600 miljonus latu, tā būtu nevis izšķērdība un peldēšanās naudā pēc kādas dienvidvalsts parauga, bet tikai elementāru vajadzību apmierināšana - tās pašlaik netiek apmierinātas, tāpēc arī cilvēki bēg prom no šīs valsts.
Pirmais solis, lai apturētu cilvēku bēgšanu no Latvijas, ir atteikšanās no konsolidācijas politikas, atdodot sabiedrībai atpakaļ valdības mākslīgi aizturētu naudu.