Pārsvarā visas indes ir spilgti rozā, zilā vai zaļā krāsā, tās tiek ražotas pārslu, granulu vai vaska bloku veidā. Tādēļ mans ieteikums – saglabājiet indes iepakojumu, uz kura ir informācija par indes sastāvu (aktīvo vielu). Nepieciešamības gadījumā varēsiet veterinārārstam sniegt ļoti vērtīgu informāciju. Piemēram, indes sastāvā iekļautais brodifakums, bromadiolons izraisa iekšēju asiņošanu, inde brometalīns izraisa smadzeņu tūsku, un dakteris attiecīgi rīkosies.
Kā rīkoties, ja suns vai kaķis tomēr ticis indei klāt un ir to ēdis? Dzīvniekam obligāti jāizraisa vemšana. To var izdarīt, ielejot sunim vai kaķim mutē vienu tējkaroti 3% ūdeņraža pārskābes. Ja suns pēc šādas darbības 10–15 minūšu laikā nav vēmis, varat iedot otru tējkaroti ūdeņraža pārskābes. Tas nenodarīs ļaunumu dzīvnieka veselībai, bet ļaus pēc iespējas ātrāk izvadīt indi no organisma. Otrs veids ir silta, koncentrēta sālsūdens glāze, kuru jācenšas sunim "iebarot". Var dzīvniekam iemānīt mutē arī kārtīgu šķipsnu sāls. Svarīgi dzīvnieku steidzami nogādāt tuvākajā klīnikā. Es uzsveru – steidzami, jo šādos gadījumos laiks ir nelaimīgā dzīvnieka ienaidnieks. Jo paies ilgāks laiks no indes apēšanas brīža līdz palīdzības saņemšanai, jo lielāks indes daudzums var uzsūkties organismā un lielāka varbūtība, ka sekas būs letālas. Pārsvarā gadījumi, kad dzīvnieka īpašnieks ir pamanījis, ka dzīvnieks apēd indi, un uzreiz attiecīgi rīkojies, beidzas laimīgi. Diemžēl biežāk mēs pat nenojaušam par notikušo traģēdiju. Žurku indes, kuras izraisa iekšējo asiņošanu, neiedarbojas uzreiz. Līdz indes iedarbībai var paiet trīs, piecas un pat vienpadsmit dienas. Tas nozīmē, ka visu šo laiku inde iedarbosies organismā.
Saindēšanās klīniskās pazīmes pie šāda tipa indēm: dzīvnieks kļūst saguris, apātisks, samazinās apetīte, iespējams, apgrūtināta elpošana, asiņo smaganas, deguns, urīnā parādās asinis vai fekālijas kļūst tumšākas, pat melnas. Tas nozīmē, ka, visticamāk, būs jāpārlej asinis. Taču gadījumos, kad jau sākusies plaša iekšējā asiņošana, izredzes uz atveseļošanos ir ļoti niecīgas. Tāpēc – nepaļausimies uz ražotāja apgalvojumu, ka inde neraisīs interesi mūsu mājdzīvniekos, būsim piesardzīgi un uzmanīgi – sargāsim paši savus mīluļus no nelaimes.
Atkārtoju rīcības plānu: saindēšanās gadījumā: 1) pēc iespējas ātrāk dzīvniekam jāizraisa vemšana, lai novērstu pat mazākā indes daudzuma uzsūkšanos organismā; 2) nekavējoties jānogādā cietušais tuvākajā veterinārajā klīnikā.