Uzreiz gan piebildīšu, ka lietošu CVK izmantoto procentu aprēķināšanas formulu, kuru var arī apšaubīt, ja uzskata, ka visi tie balsstiesīgie, kas 18. februārī neatnāca uz vēlēšanu iecirkņiem, neatbalstīja grozījumus Satversmē. Galu galā - ja viņi būtu «par», noteikti atnāktu un nobalsotu. Tad šie procenti Lindermana, Ušakova un Gapoņenko acīs izskatās daudz nepievilcīgāki.
Sausie skaitļi
Lūk, ko liecina CVK skaitļi par Latgali: 78 736 «par» un 62 369 «pret». Procentuāli tas ir 55,57 : 44,02. «Par» nobalsoja abas lielākās Latgales pilsētas Daugavpils un Rēzekne un pieci novadi - Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Zilupes un Dagdas novads.
Pārējie 14 novadi pateica nē. Situāciju gan nedaudz uzlabotu triju vēsturisku Latgales novadu - Lubānas (1717 : 23), Varakļānu (2280 : 71) un Krustpils (2304 : 517) - pieskaitīšana. Taču savulaik zināmu apsvērumu dēļ tie tika iekļauti vai nu Vidzemes, vai Zemgales vēlēšanu apgabalā, un tagad Latgale sākas nevis pie Aiviekstes, bet teju vai pie Dubnas.
Man, protams, vislielākais lepnums par dzimto - Vārkavas - novadu, kur tika dota skaidra atbilde - 1039 «pret», 77 «par». Prieks par Rugāju (1156 : 66), Baltinavas (567 : 76) novadu. Arī par pierobežas Kārsavas novadu (2362 : 695) vai par kādreizējā LPSR lauksaimniecības flagmaņa Krasnij oktjabr ļaudīm Riebiņu novadā (1892 : 611).
Līdz ar to dažu politiķu karstās runas par reģionālās valodas (protams, krievu!) statusu neiztur kritiku. Lielākajā Latgales daļā latgalieši ir par vienu valsts valodu - latviešu. Nemaz jau nerunājot par otru kontrargumentu - Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu harta sniedz reģionālo un mazākumtautību valodu definīciju. Proti, tās ir valodas, ko valsts teritorijā tradicionāli lieto iedzīvotāju daļa, bet kas nav oficiālās valsts valodas dialekti, migrantu valodas. Oficiālās minoritāšu valodas nevar būt valsts teritorijā parādījušās ekonomiski vai politiski motivētu procesu rezultātā. Perspektīvā reģionālās valodas statuss varētu būt latgaliešu valodai.
Rugāju un Vārkavas piemērs pārējiem
Tiem, kuri ir redzējuši Nacionālā teātra izrādi Latgola.lv, jau ir savs priekšstats par Latgali. Sižets varēja šķetināties tikpat labi Baltinavā, kā Rugājos vai Vārkavā, bet nevarēja būt Zilupē vai Burtniekos. Rugājus, Baltinavu pazīstu mazāk, tāpēc šoreiz par Vārkavu, lietas būtību tas nemaina.
Vārkavas novads ir patālu no robežas. Tāpēc uz robežas labumiem nav ko cerēt, un viss pašu rokās. Šejienes vīri vēl 50. gadu vidū purvos un mežos sapņoja par brīvu Latviju. Tagad tas ir novads, kur tikpat kā neatradīsies neapstrādāta zemes strēle. Jaunromāniem, Vuškāniem, Caunēm, Malnačiem, Lazdāniem, Bramaņiem, Norkārkļiem un vēl daudziem ir sekmīgas saimniecības - vieniem lielāka, citiem mazāka. Tiek rakstīti projekti, lai saņemtu Eiropas naudu, tiek pirkta tehnika. Bramaņi audzina četras meitas, Vuškāni - četrus dēlus un meitu. Vārkavas vidusskola, ko jau 17 gadu sekmīgi vada Anita Vilcāne, ir novada kodols, viena no sakoptākajām skolām Latgalē, ar labākajiem stadioniem un gaišiem bērniem, kuri bijuši Dienas konkursa laureāti. Vairākums absolventu studē augstskolās. Novads Latvijai devis Saeimas deputāti Janīnu Kursīti, bijušos deputātus Jāni Gavaru, Imantu Bekešu, kurš ilgus gadus vadīja Daugavpils policiju, žurnālistes Anitu Braunu, Vandu Davidanovu, vēsturnieku Henriku Somu, biznesmeni Jāzepu Dzeni, katoļu arhibīskapu Jāni Pujātu... Te daudzus gadu desmitus strādājusi lieliskā skolotāja Janīna Vilmane. Nesen novadā atgriezās sirsnīgais aktieris Romualds Ancāns. Uz mūžiem... Mana vecātēva brālis Leons Varslavāns dibinājis Āmuļu pamatskolu, kuras gan vairs nav, un tagad Arendoles muižā saimnieko Latgales entuziasts Arvīds Turlais.
Pēdējās Saeimas vēlēšanās Vārkavas novadā no 922 pilsoņiem par ZRP nobalsoja 328, par VL-TB/LNNK - 172, parVienotību - 150, par ZZS - 144 un par SC - tikai 97. Tā ir Latgale, kurai līdzināties.
Lai Zilupe nesekotu Abrenei
Tā ir nedaudz citāda Latgale - latgaliski latviska, un tādai būtu jābūt visai «Jersikas Visvalža karaļvalstij». Tas ir pirmām kārtām valsts pienākums. Ne tik daudz pret Vārkavas novadu. Daudz vairāk pret Zilupes novadu, kur tiem 133, kas bija «pret», jādzīvo vidē, kur 1324 bija «par».
Var jau atmest ar roku, kā to izdarījām Abrenes gadījumā. Sak, latviešu tur tik un tā nav. Ko tur lieki tērēsies dažu pilsoņu dēļ! Tikai tad Abrenes vietā darba kārtībā jau var parādīties visa Latgale, nešķirojot, kuri bija «par»...
Ar referenduma rezultātiem, protams, nevar nerēķināties. Abas puses. Īpaši Latgalē. Diez vai arī nule kā sabiedrības integrācijas un nacionālās identitātes domas gigantu izskanējusī ideja par abu plūsmu vienkāršu apvienošanu situāciju Latgalē atrisinās. Precīzāk, atrisinās gan. Tikai ne vēlamajā virzienā, jo padarīs no latgaliski krieviskas par vienkārši krievisku. Pēc šīs vienkāršotās shēmas Zilupē vai Ludzā skolās dominēs krievu valoda, jo latviskā vide gandrīz izzudusi.
Nevar neņemt vērā faktu, ka gadsimtiem ilgi Latgales robeža ir bijusi un tagad ir visai būtiska robeža visai Rietumeiropas politiskajai un kultūras telpai. Tāpēc ar izmaiņām izglītības sektorā vien būs krietni par maz. Un arī ar vienkāršu līdzekļu piešķiršanu Oļega Agafonova (Zilupe) vai Aleksandra Bartaševiča (Rēzekne) vadītajai pašvaldībai, lai kā viņiem tas patiktu, problēmu neatrisinās. Tikai komplekss risinājums veidos latvisku Latgali, kas ir visas valsts interesēs.