Vaicāta, kā vēstniece kopumā vērtē Latvijas sniegto palīdzību Ukrainai, Daudze norādīja, ka tā ir daudzveidīga un aktīva. Viņa arī skaidroja, ka Latvija lietderīgi izmantoja savu pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē un pievērsa pastiprinātu uzmanību Austrumu partnerības valstīm, bet Ukraina bija īpašā darba kārtībā, jo tā saskārās ar agresiju no ārpuses.
"Mēs par to runājām ES struktūrās, kā arī starptautiskajās organizācijās. Mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) arī aktīvi atgādināja par Krimas nelikumīgo okupāciju, aneksiju," sacīja vēstniece. "Tas jau ir aizgājis apritē, saprotams kā ''a priori'' - Krima ir Ukrainas teritorija, kurai būs jānokļūst atpakaļ Ukrainas pārvaldē. Kad tas notiks, ir cits jautājums," viņa piebilda.
Taujāta, vai Latvijas līdzšinējais atbalsts Ukrainai, tostarp nosūtot segas un strāvas ģeneratorus, ir pietiekams, vēstniece uzsvēra, ka arī šīs lietas ir būtiskas, taču tā esot tikai maza daļa no tā, kādu palīdzību Latvija sniegusi. Vienlaikus viņa aicināja paraudzīties, ko veic Latvijas pilsoniskā sabiedrība, indivīdi, organizācijas, pašvaldības, kā arī valsts kopumā.
"Mēs bijām viena no pirmajām valstīm, kas piedāvāja savu palīdzību Ukrainā ievainotajiem cilvēkiem. Mēs uzņēmām ļoti smagus Ukrainas austrumu apgabalos ievainotos, lai viņi varētu pie mums ārstēties," sacīja Daudze, piebilstot, ka tas ir vesels stāsts par to, kā viņi tika apzināti un transportēti tajā visā haosā, kas tolaik valdīja.
"Tas ne vienmēr notika tik vienkārši, un jāsaka, ka Ukraina mūsu palīdzību ļoti novērtē. Tāpat Ukraina ļoti novērtē to, ko darījām Maidana laikā. Tas bija laiks, kad īsti neviens nemaz nesaprata, kas notiek, bet mēs, ja tā var sacīt, konfidenciāli glābām cilvēkus," viņa pastāstīja.
Vēstniece arī atgādināja, ka valsts programmā ārstēšana tika nodrošināta 20 personām, daļa no tiem bija saistībā ar Maidana notikumiem, daļa karadarbībā smagi ievainotie. "Tomēr neaizmirsīsim, ka Latvijas organizācijas un privātpersonas par saziedotiem līdzekļiem organizē braucienus ukraiņu bērniem uz Latviju, uzņem viņus savās ģimenēs, paužot atbalstu nelaimē nokļuvušajiem. Tā ir cēla rīcība," uzskata vēstniece.
Viņa arī par piemēru minēja Latvijas Aizsardzības ministrijas psihologu devumu, kuri strādā ar attiecīgajām Ukrainas nacionālās gvardes struktūrām, palīdzot ar savām zināšanām. "Mūsu NATO standarti ir ļoti augsti, izstrādāti līdz izcilībai, līdz ar to tas viss noder arī Ukrainā cietušajiem, kuri reāli saskārušies ar nāvi. Neskatoties uz psiholoģiskajām traumām, viņiem ir jāatgriežas civilajā dzīvē, jāintegrējas atpakaļ, bet ne vienmēr tas ir tik vienkārši," pauda Daudze.
Viņa arī norādīja, ka Ukraina pirmo reizi saskaras ar šādu situāciju, tādēļ ļoti augsti novērtē mūsu solidaritāti un atbalsta sniegšanu. "Mums ir pamats būt lepniem par to, ko šajā smagajā situācijā darījām un darām," rezumēja vēstniece.