Kangeris atgādināja, ka komisijas autori varēja pieteikties uz zināmiem pētījumiem. Rezultātā savāktais un publicētais materiāls ir diezgan plašs, bet "robains" - netiek nosegti visi jautājumi.
Vēsturnieku komisijai tika noteikts specifisks uzdevums - izvērtēt kara laika vēsturi, ar to domājot ne tikai holokaustu, bet arī vācu un padomju okupāciju. Daudz kas šajā ziņā ir paveikts - komisija ir izdevusi 28 pētījumu sējumus, taču daudz kā vēl trūkstot. Pēc Kangera domām, daudz kas vēl ir jādara vācu okupācijas laika pētīšanā lokālā līmenī, piemēram, ir zināms, kā strādāja vācu centrālā administrācija, bet nav aprakstīts, kā darbojās vietējās pārvaldes, kā tika vadītas viensētas.
"Mums nav pētījumu, piemēram, par Vācijas saimniecisko politiku. Ir atsevišķi pētījumi par Latviju 1944.gadā, kad tās teritorijā tika ievesti 150 000 krievu. Ir izdota grāmata par Salaspils nometni, kura satur arī norādes par dažādām vēstures izpratnēm, interpretācijām un falsifikācijām, no kurām jātiek vaļā," "baltos plankumus" turpināja iezīmēt vēsturnieks. "Ir jāturpina pētījumi arī par padomju laiku. Strādā komisija, kas aprēķina padomju okupācijas režīma nodarītos zaudējumus, bet ir nepieciešams turpināt sāktos pētījumus, lai solīti pa solītim aizpildītu "robiņus". Te neder kampaņas, kuras beidzas, ja pētījums netiek turpināts."
Pats Kangeris plāno izdot grāmatu par latviešu leģionu un par tā veidošanas politisko aizmuguri. "Man ir savākti materiāli, kurus līdz šim vēl neesmu aprakstījis. Nebija jau tā, ka vācieši mobilizēja un latvieši piekrita. Ir jāsaprot arī latviešu leģiona izveidošanas politiskie aspekti. Šodien tiek apgalvots, ka visi leģionāri bija cīnītāji par brīvu Latviju. Mans tēvs arī bija leģionārs, bet es no viņa nekad neesmu dzirdējis, ka viņš cīnījās par brīvu Latviju. Tagad caur padomju laika prizmām vēsturiskās realitātes uztvere ir nedaudz mainījusies vai pārgrozījusies. Man nepatika, ka šogad 16.martā pie Brīvības pieminekļa tika izlikts leģiona formas vairodziņš, kas deva iemeslu pārmest saistību ar vācu SS. Tas liek aizdomāties, vai mēs latviešu leģionu nepolitizējam šodienas vajadzībām. Es par latviešu leģionu esmu daudz rakstījis, bet tagad ir jāuzraksta noslēguma darbs," stāstīja Kangeris.
Vairākos projektos Kangeris iesaistījies Zviedrijā - tur tiks izdota grāmata par Pirmo latviešu vispasaules jauniešu kongresu Berlīnē 1968.gadā, kas nenotika, jo sabiedrotie - Lielbritānija, Vācija, Francija un Krievija - to aizliedza rīkot Berlīnē.