Jautāta, vai situācija, kad, neskatoties uz teju divus gadus ilgu Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, veidojot jauno algu modeli, sociālie partneri sāk izstrādāt savu alternatīvo variantu, ir pieņemama, politiķe norādīja, ka, viņasprāt, tā ir ļoti laba prakse, ka sociālie partneri "no runām ķeras arī pie darbiem".
Viņķele uzsvēra, ka modeļa pieņemšanas brīdī tas kļūs par visu ideju sintēzi, neizdalot atsevišķus autorus.
"Domāju, ka beigās modelis, kas taps, par ko arī [izglītības un zinātnes ministrs Kārlis] Šadurskis solīja līdz maijam tikt skaidrībā, būs sintezēta lieta - gan tas, kas ministrijā ir labs, gan arī tas, ko piedāvā arodbiedrībā. Autorība beigās nesanāks. Nevarēs parakstīties un teikt, ka tas ir arodbiedrības vārdā nosaukts atalgojuma modelis. Domāju, ka viss būs kopā," sacīja Viņķele.
Ar alternatīvo modeli Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija atbildīgo Saeimas komisiju plāno iepazīstināt rīt, 24.februārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Kā ziņots, alternatīvais modelis, kuru izstrādā Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, paredzētu, ka pedagogam tiktu samaksāts par visiem viņa veiktajiem pienākumiem, tomēr vienlaikus tas būtu atkarīgs no skolēnu skaita. Jautāta par to, vai šāds variants nenozīmē jau esošā modeļa "Nauda seko skolēnam" palikšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga atbildēja, ka patlaban pedagogiem netiek samaksāts par visiem darbiem, bet izstrādājamā kārtība to paredzētu.
Lai neviens pedagogs nebūtu zaudētājs, alternatīvais modelis patlaban paredz, ka pedagogiem, kuri strādā klasēs ar 25 līdz 30 bērniem, būtu iespēja saņemt 1200 eiro lielu algu. Mazāko klašu audzinātāji, kuru klasēs ir no pieciem līdz deviņiem bērniem, varētu rēķināties ar 810 eiro lielu algu.
LETA jau ziņoja, ka Batņa izstrādā alternatīvu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ko jau kopš 2014.gada veido Izglītības un zinātnes ministrija.
Kā sarunā ar aģentūru LETA pastāstīja Batņa, alternatīvo modeļa variantu viņš sācis izstrādāt pagājušā gada oktobrī un patlaban tas esot izstrādāts "uz aptuveni 70%".
Viņš skaidroja, ka, saskatot vērā ņemamas nepilnības ministrijas izstrādātajā modelī, pieņemts lēmums izstrādāt alternatīvu modeli, kas balstās praktiķu redzējumā par to, kā būtu jāaprēķina pedagogu algas. Batņa, kurš strādājis gan mazā, gan arī lielā skolā, uzskata, ka viņš jaunajā modelī iekļauj praktiskus apsvērumus un viņa izveidotā aprēķina formula ir skaidrāka un saprotamāka.
Batņa norādīja, ka viņa vīzija par algu aprēķināšanu saskan ar LIZDA redzējumu, turklāt, kā aģentūrai LETA sacīja LIZDA vadītāja Vanaga, modeļa alternatīvās pašreizējās vadlīnijas ir saprotamākas, taisnīgākas un varētu būt atbalstāmas.
Batņas jaunais modelis balstītos uz 40 stundu darba nedēļu, nevis 36 stundu darba nedēļu, kā to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā modeļa variants. Tā kā modeļa alternatīva vēl nav pabeigta, Batņa pagaidām atturas atklāt sīkākas detaļas par modeļa saturu un būtību.