Zanders: Latvijas ebreji. Svešinieki vai savējie?

Tomēr šo rindu mērķis ir nevis izklāstīt vai vērtēt debatē iesaistīto argumentus, bet ieteikt vienai no pusēm - ebreju organizācijām un to sabiedrotajiem - mainīt komunikācijas formu ar Latvijas sabiedrību. Tas noderētu jebkurā gadījumā.Proti, līdz šim ebreju NVO un to aizstāvji komunikācijā ir bijuši lakoniski: mums ir taisnība. Punkts. Lai tā būtu, tomēr kopumā šāda koncentrēšanās uz vienu tēmu lielā daļā vietējās sabiedrības ir veicinājusi priekšstatu, ka ebreju kopiena Latvijā dzīvo ar savu no citiem atšķirīgu, kā mēdz teikt, dienaskārtību un citus uzrunā vien tad, lai atgādinātu par holokaustu. Var arī tā, bet tas neveicina informētību par mūsu ebreju izcelsmes līdzpilsoņiem. Izsakoties tiešāk, nav labi, ja kopiena asociējas ar vienu divām tēmām, jo šāda atsvešinātība (vai iespaids, ka tāda ir) nepalīdz jautājumu risināšanai tā, kā to dara starp savējiem, nevis modelī "mēs un viņi".Ļoti iespējams, ka Latvijas ebreju pūliņi nenestu augļus, ja viņi ķertos pie iepazīstināšanas ar savu reliģiju vai ebreju kultūras vēsturi Baltijas reģionā - tas ieinteresētu samērā maz ļaužu. Perspektīvāk būtu izcelt tos vietējās ebreju kopienas vēstures aspektus, kas liecina - kopiena (vai vismaz daļa no tās) ir bijusi tikpat skeptiski noskaņota pret padomju varu kā latvieši okupācijas gados un turklāt nav baidījusies ar šo režīmu konfliktēt.Lūk, daži fakti, kas atlasīti profesionālu Latvijas vēsturnieku darbos.1968.gadā ebreju jaunietis Iļja Ripss mēģina sadedzināties pie Brīvības pieminekļa, protestējot pret PSRS iebrukumu Čehoslovākijā un arī Latvijas okupāciju.1971.gada 10.martā 56 ebreji no Rīgas ierodas Maskavā un sapulcējas PSRS Augstākās padomes pieņemšanas telpā, prasot gan atbrīvot iepriekš arestētos ebreju aktīvistus, gan atļaut izbraukt no PSRS; rezultātā notiek kaut kas nebijis - 26 stundas ilgs badastreiks tik augstas varas iestādes telpās. 1980.gadā Rīgā badastreiku sarīko 27 vietējie ebreji.1970.gadā Rīgā sāk iznākt pirmais PSRS ebreju samizdata (nelegālais) izdevums Iton (ivritā - Avīze). 1979.gadā Rīgā parādās divi jauni izdevumi: žurnāls Haim (Dzīve) un periodisks krājums Din u-meciut (Likums un īstenība).1978.gadā Rīgā vietējie ebreju jaunieši izveido pagrīdes dramatisko studiju Mila (Vārds), kuras mērķis ir ebreju nacionālās pašapziņas stiprināšana ar kultūras, tradicionālo svētku starpniecību. Pasākumi notiek dzīvokļos. Kopš 1975.gada notiek nelegāli jūdaikas lasījumi, kuros tiek apspriesti ar ebreju reliģiju, vēsturi un kultūru saistīti jautājumi.Rezumējot: ebreju NVO rīkotos pareizāk, ja uzsvērtu, ka - lai gan ar dažādu motivāciju - daudzi (nesaku, ka visi) latvieši un ebreji Latvijā okupācijas gados bija vienā frontes pusē.