Ņemot vērā, ka papildu nauda padomes funkcionēšanai, cik noprotams, nebūs nepieciešama, varētu teikt - ja veselība atļauj, lai jau iestāžu ļaudis tiekas un runā kaut simts padomēs. Nav arī šaubu, ka pats valsts tēla jautājums ir svarīgs. Tomēr veids, kādā mēs problēmas turpinām risināt - dibinot padomes -, liekas samocīts.
Kas veido Latvijas tēlu ārzemēs? Vieni teiks - mūsu kultūras pārstāvji, citi minēs sportistus, vēl citi - zinātniekus, sava taisnība būs visiem. Nu tad iedodiet šīm profesionālajām grupām papildu finansējumu, kas tur ko žākstīties!
Latvijas tēlu pašsaprotami ietekmē mediji - ārvalstu un vietējie. Te arī divritenis nav jāizgudro - par nepieciešamību stiprināt objektīvu informācijas plūsmu svešvalodās tiek runāts jau sen. Savukārt ierobežot pārpratumus vai klajas blēņas, kas dažkārt tiek sacerētas, ir grūti (vārda brīvība!), turklāt klaju apmelojumu gadījumā Ārlietu ministrija reaģē adekvāti. Tēlu graujošu vietējo "aktīvistu" izpausmes iegrožot arī ir problemātiski - jāpiebilst, ka šāda situācija ir arī citās valstīs. Mēs varam dusmās kaut no biksēm lēkt ārā, bet dažādi personāži kameru un diktofonu priekšā meloja, melo un melos. Tas nu ir preses godprātīguma jautājums - tendenciozi atspoguļot tikai vienu viedokli vai tomēr ne.
Visbeidzot jāņem vērā, ka valsts tēla jēdziens vispār ir izplūdis un grūti "menedžējams". Valsts var ieguldīt lielu naudu dažādās kampaņās (t. sk. profesionāli kvalitatīvi veidotās), tomēr, ja šī valsts dažādos starptautiskos reitingos - sākot ar vispārīgiem ekonomiskiem, beidzot ar noziedzības un korupcijas līmeni atspoguļojošiem - kuļas pa vidu vai, vēl trakāk, lejasgalu, nekādi klipi vai tematiskie pielikumi nelīdzēs. Nevar uzkonstruēt pozitīvu valsts tēlu zemei, kuras iedzīvotāji netic saviem pārstāvjiem politikā un valstij kopumā.
Un te nonākam līdz niķim veidot padomes. Dievs ar konkrēto topošo padomi, pati metode uzrāda kaut kādu iracionālu valsts vadītāju neuzticēšanos pilsoņu veselajam saprātam. Ja nebūs kārtējās padomes, kurā lietas izrunā (varētu gan pastrīdēties, cik auglīgi) "lielā priekšniecība", viņu padotie noteikti visu salaidīs dēlī, nespēs koordinēt savu darbu vai vispār neko nedarīs utt. Ir diezgan, atvainojiet, perversi spriest par valsts tēla uzlabošanu formā, kas netieši liek secināt, ka šajā valstī tikai tie, kuri sevi pieskaita elitei, zina, kas un kā jādara, jo pārējie acīmredzot ir dumiķi.