Tie stimulēšot radikāļu aktivizēšanos politiskajās grupās, kas orientējas uz cittautiešiem (Urbanovičs). Iespējams, tomēr, pirmkārt, tā ir paša SC problēma, jo palielinās tam konkurenci. Lai cik kaitinoša ir šo radikāļu retorika un aktivitātes, tas nebūtu nekas slikts, ja SC kā teju vai vienīgās izvēles cittautiešiem statuss pazeminātos.
Protams, pastāv iespēja, ka SC šādus konkurentus mēģinās slāpēt, pašai apvienībai radikalizējoties. Pirmie izteikumi pēc vēlēšanām, piemēram, par nepieciešamību ciešāk sadarboties ar Rubika sociālistiem (Mamikins), signalizē par šādu versiju. Tomēr nav skaidrs, ko tas SC dotu. Ždanoku&Co tāpat nepārkliegs (un attiecīgo vēlētāju nepārvilinās), turklāt grūti iedomāties, kā SC, pārņemot šādu retoriku, var vienlaicīgi it kā pragmatiski vadīt galvaspilsētu. Līdz ar to paša SC interesēs būtu neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Izskanējis skaidrojums (Klementjevs, Ušakovs), ka apvienība nav mācējusi mobilizēt savus vēlētājus EP vēlēšanām. Lai gan grūti tam piekrist (galu galā pats Ušakovs vērsās ar aicinājumu noteikti piedalīties), tomēr tiešām var būt, ka SC elektorāts vienkārši nesaskatīja EP vietu savu reālo un iedomāto interešu aizstāvībā. Respektīvi, šie vēlētāji vairāk vai mazāk saprot, kā SC pārstāv viņus Latvijā, bet nav pārliecināti, ka EP vispār ietekmē viņu dzīvi. Līdzīgi, protams, var teikt arī par citu partiju atbalstītājiem, tomēr tā ir cita tēma.
Iespējams, SC kļūda ir tā, ko pati apvienība regulāri pārmet t. s. latviešu partijām, kuras baidot ar «krieviem». Proti, SC pati laiku pa laikam šo metodi izmanto (klasisks piemērs - Urbanoviča tēze, ka Latvijā valda "rusofobi"), tikai problēma ir tā, ka tas jau ir Ždanokas&Co jājamzirdziņš. Savukārt SC līdz šim nav izdevies efektīvi izmantot pašu pieteikto sociāldemokrātu tematiku. Politiskajās reklāmās, protams, tiek akcentēta nabadzības problēma, labējām partijām pārmesta sociāli bezatbildīga politika, tomēr liekas, ka vēlētājs, piekrītot valdošo spēku kritikai, vienlaicīgi nav pārliecināts par paša SC, ja tā var teikt, sociāldemokrātiskumu.
Kāpēc tā? SC var stāstīt, cik grib, vēlētājiem (t.sk. latviešiem), ka to nelaiž pie varas, tomēr, ja SC jau ilgstoši vada Rīgu, kas ir apmēram puse no Latvijas ekonomikas, tas neizklausās ticami. Nav pat runa par to, vai vada veiksmīgi vai kļūdaini, - Rīgas resursi, naudas plūsmas un iespējas diskvalificē apgalvojumu, ka SC ir kaut kā ārpus politiskās elites. SC problēma attiecīgi ir ne tik daudz apvienības neskaidrā ģeopolitiskā nostāja (tā tracina lielu daļu latviešu, bet diez vai cittautiešus), cik tas, ka SC uzvedas kā mūžīgā opozīcija, tāda nebūdama. Un tas var apnikt (stimulēt atturēšanos balsot) arī tiem, kuri neatbalsta koalīcijas partijas.