Zanders: Vai politiķiem atslēgts internets?

Šāds vērtējums, iespējams, ir pārāk skarbs, tomēr nevar noliegt, ka būtiski jaunumi un tēmas patiesi izpelnās mazāku ievērību nekā savā būtībā otršķirīgi kašķi un skandāliņi.5.septembrī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) analītiķi fonda interneta vietnē publicēja vairākus materiālus par Skandināvijas reģionu (visi lasāmi bez maksas), to skaitā par riskiem Zviedrijas banku sektorā. Būtu nekorekti izraut no vairāk nekā 50 lappušu teksta atsevišķas atziņas, tomēr jāmin kopējais SVF ekspertu rekomendāciju virziens - dārgie zviedri, stipriniet savu finanšu sektoru!Proti, eksperti norāda, ka Zviedrijas banku "atvērtā fronte" pret citu valstu tirgiem (cross - border exposure) ir Eiropā otrā plašākā (pirmā vietā - Šveice), turklāt atšķirībā no citu Eiropas valstu banku sektora zviedru finanšu institūcijas šo fronti pēdējo gadu laikā ir tikai paplašinājušas (21. lappuse).Svarīgi arī neaizmirst, ka SVF cipargalvas, lai arī dažkārt dod apstrīdamas rekomendācijas, nav tendētas uz skaļiem virsrakstiem un pašmērķīgu spriedzes kāpināšanu. Viņi vienkārši sausi rēķina - piemēram, ja aktīvu Baltijas valstīs vērtība samazinās par 30%, tad tas nozīmē zviedru bankām zaudējumus, kas lēšami gandrīz 2% no Zviedrijas IKP apmērā (24. lappuse). Starp publicētajiem pārskatiem ir arī Skandināvijas reģiona ekonomiku citiem aspektiem veltīti, tātad vērā ņemama lasāmviela, ja atceramies mūsu ekonomikas saistību (eksports, investīcijas) ar skandināviem, kas neaprobežojas tikai ar banku sektoru.Mēs varam pukoties par svensonu izdarībām Latvijā, tomēr nav noliedzams, ka tās ietekmē ne tikai subjektīvi faktori, bet arī notiekošais pašas Skandināvijas ekonomikā - izmaksas, bezdarbs utt. Un te jāsaka, ka, lai gan šis reģions neapšaubāmi ir pārticis, tik rāmi un bezrūpīgi tajā arī neklājas.Kaut vai tāpēc, ka ir problēmas, kuru rašanās un iespējamie risinājumi nav saistīti ar konkrētām partijām, kas ir vai nav pie varas, ar politiskās higiēnas līmeni kopumā. Piemēram, šomēnes SVF publicēja arī citu pētījumu - par sabiedrību novecošanās ietekmi uz valsts finansēm (Shock from Graying...). Proti, sabiedrībā palielinoties vecāka gadagājuma ļaužu īpatsvaram, valsts saskaras ar nepieciešamību mainīt akcentus tās monetārajā politikā, jo seniorus, piemēram, mazāk interesē procentlikmes, toties viņiem būtisks ir inflācijas līmenis utt.Šādus pētījumus (par sociālo jomu, izglītību, nodokļiem u.c. nozīmīgām tēmām, ne tikai augsto makroekonomiku) ik mēnesi publicē SVF, Pasaules Banka, OECD utt. Labi, preses darba temps un potenciāls ir tāds, kāds tas ir. Bet kas traucē partijām, kas saņem valsts finansējumu savai darbībai, to lietot ne tikai biroju īrei, bet citu valstu pieredzes apkopošanai un analīzei?