Zariņš lūdz panākt atklātu LTV valdes locekļu iecelšanu

Zariņš savā vēstulē aicina Mūrnieces vadīto Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju panākt NEPLP 2012. gada 20. novembrī apstiprinātā konkursa nolikuma uz LTV valdes locekļu amatiem 1.3. punktā noteiktā izpildi.Konkursa nolikuma 1.3. punkts nosaka, ka "panākot konkursa norises atklātumu un publiskumu, nodrošinot brīvu konkurenci starp pretendentiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem konkursa pretendentiem, iecelt LTV valdes locekļus". NEPLP faktiskā rīcība liecina par pretējo - līdz šim brīdim nav atklāts, kuri pretendenti ir pieteikušies LTV valdes konkursam, nav zināma katra pretendenta koncepcija, kas ir izklāstīta NEPLP iesniegtajās motivācijas vēstulēs ar vērtējumu par sabiedriskā medija koncepcijas projektu un rīcības plānu par LTV veicamajiem darbiem. Nav arī zināms pretendentu pirmajā kārtā saņemtais vērtējums, kurš noteica NEPLP izvēli deviņu pretendentu izvirzīšanai otrajai kārtai, raksta Zariņš.Par konkursa norisi atbildīgais NEPLP loceklis Gints Grūbe Latvijas Radio skaidroja, ka "daudziem kandidātiem varētu būt saistības ar iepriekšējo darba devēju un ka izvērtēšanas process ilgs apmēram mēnesi, lai pasargātu kandidātus no sekām, ka viņu pašreizējais darba devējs eventuāli varētu paust izbrīnu par to, ka viņš ir pieteicies kādā konkursā, kura iznākums nav zināms [..]".Zariņš norāda, ka, to dzirdot, viņu pārņēmusi liela izbrīna: Vai sabiedrisko televīziju ir piedienīgi vadīt tik bailīgam no darbadevēja - NEPLP un Saeimas - pretendentam? Tik divkosīgam pret darbadevēju - visas Latvijas tautu - pretendentam?”Tāpat viņš uzsver, ka tieši pirms gada Saeima ievēlēja piecus NEPLP locekļus, arī Gintu Grūbi. Toreiz visu 41, pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzaicinājuma pieteikto kandidātu vārdi biju publicēti Saeimas mājas lapā, komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt komisijai atsauksmes par kandidātiem.Komisijas sēde, kurās kandidāti klāstīja savas vīzijas, bija atklātas gan medijiem, gan NVO pārstāvjiem. Kandidātu komsijai klāsīto programmu audioieraksti bija pieejami Latvijas Radio mājas lapā, bet otrajai kārtai izvirzīto kandidātu apspriešanai un iztaujāšanai varēja tiešraidē sekot Saeimas mājas lapā.Zariņš norāda, ka toreiz Mūrnieces vadītās komisijas deputāti uzskatīja par nepieciešamu iesaistīt sabiedrību NEPLP locekļu izraudzīšanā. Runas par konfidencialitāti un argumenti par aizsardzību pret darbadevēju neskanēja, jo ir pašsaprotams, ka ir amati, uz kuriem nepiesakas slepeni. "Vai tagad kas mainījies? Vai sabiedriskās televīzijas valdei nav jābauda sabiedrības uzticība?" jautā Zariņš.Neziņa par visu pretendentu sniegumu, uz kura pamata otrajā kārtā tika atlasīti deviņi, konkursa norises atklātuma un publiskuma neesamība, kā norāda Zariņš, uz ilgu laiku metīs aizdomu ēnu pār NEPLP godprātīgu darbu, par jaunās LTV valdes darbību, pat pār sabiedriskās televīzijas spēju kalpot sabiedrībai, nevis kāda cita interesēs.Tādēļ viņš aicina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju panākt konkursa nolikuma 1.3. punkta izpildi, NEPLP savā mājas lapā publicējot visu pretendentu uzvārdus, dzīvesgājumu, kā arī NEPLP iesniegtās motivācijas vēstules ar vērtējumu par sabiedriskā medija koncepcijas projektu un rīcības plānu par LTV veicamajiem darbiem.Zariņš savā vēstulē norāda, ka nepieciešamība vērsties Saeimā ar lūgumu izvērtēt NEPLP faktisko rīcību rada dalītas jūtas. “No vienas puses valsts pārvaldes iejaukšanās NEPLP kā elektronisko mediju uzrauga darbībā ir zināma pretruna ar manu, 30 gadus žurnālistikā nostrādājošā pārliecību,” raksta žurnālists. Taču no otras puses, viņaprāt, arī NEPLP gadījumā ir jābūt tiesībām pārbaudīt tās pieņemto lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.Anete Ugaine