No naftas līdz frizieriem
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, vērtējot 2015. gada 11 mēnešu rezultātus, spriež, ka inflācija kopumā 2015. gadā varētu būt tikai 0,2%. 2015. gada vidējo inflāciju piektdaļprocenta līmenī definē arī CBL Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Zigurds Vaikulis. "Latvijā cenas nestāv uz vietas – pašreizējā kopējā inflācija nulles līmenī patiesībā ir vairāku plusu un mīnusu summa. Spēcīgi uz leju kopējo inflāciju velk viss, kam cenu veidošanās mehānisma pašos pamatos ir naftas cenas – degviela, gāze, siltums. Arī pārtikas resursu cenas pasaulē driftē virzienā uz leju, kā rezultātā pie mums veikalos cenas vismaz neaug. Tikmēr vairums pakalpojumu mērķtiecīgi turpina sadārdzināties par 3–5% gadā – sākot no ēdināšanas un friziera pakalpojumiem līdz banku sektora pakalpojumiem un cenām poliklīnikās. Līdzīgi procesi notiek visā attīstītajā pasaulē, sākot no Amerikas un beidzot ar Vāciju," vispārējo cenu konjunktūru ieskicē Vaikulis.
Komentējot situāciju ap vienu no inflācijas pazemināšanās iemesliem – norisēm naftas tirgū, CBL eksperts teic, ka energoresursu pienesums kopējās inflācijas pazemināšanā 2016. gadā, visticamāk, pamazām izzudīs. "Naftas cena ir nokritusi – tas ir pareizi un pamatoti, jo pārprodukcija turpinās. Taču es uzskatu, ka cenu krituma potenciāls ir jau sevi izsmēlis, un turpmāk, visticamāk, redzēsim naftas industrijai smagu, bet patērētājiem patīkamu cenu stagnāciju pašreizējos zemos līmeņos," prognozē Vaikulis.
Lētā pārtika
Komentējot cenu konjunktūru, SEB bankas ekonomikas speciālists izsaka pieļāvumu, ka tuvākajā laikā nav sagaidāmas arī visaptverošas pārtikas cenu izmaiņas. Kā jauns iespējamais faktors, kas var likt atsevišķās grupās cenām pat sarukt, pēc viņa domām, ir bez Krievijas tirgus palikušās Turcijas pārtikas preces. Tikmēr, viņaprāt, atsevišķiem produktiem cenas varētu nedaudz arī kāpt, piemēram, pienam.
Nav drauds pirktspējai
Tāpat Gašpuitis uzskata, ka visai mērenā izaugsme piebremzēs arī cenu kāpumu pakalpojumiem, kaut šajā segmentā kāpums būs pamanāmāks, kas lielai daļai sabiedrības veidos inflācijas uztveri. "Daudzās valstīs inflācija ir tuvu vai jau sasniegusi zemāko punktu, un, līdzīgi kā Latvijā, tā atgūsies lēni, galvenokārt darba samaksas spiediena ietekmē. Taču zemās izejvielu cenas, piezemētā ekonomiskā aktivitāte darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors. Jāņem vērā, ka inflāciju veicinošs solis 2016. gadā būs izmaiņas nodokļos, kas visai slābanajai inflācijai piemetīs nedaudz spara. Tomēr jebkurā gadījumā inflācija nebūs nekāds drauds tālākam pirktspējas kāpumam arī šogad," secina SEB bankas eksperts. Patlaban SEB bankas 2016. gada inflācijas prognoze ir 0,8%.
Visu Mārtiņa Apiņa rakstu 2016. gadā spēcīga inflācija nedraud lasiet otrdienas, 5. janvāra laikrakstā Diena!