Tā DB lēsa Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds.
DB vēsta, ka, kamēr tiesa nav ierosinājusi Krājbankas maksātnespējas lietu, šobrīd nepastāv tiesiski šķēršļi bankas debitoriem un kreditoriem veikt savstarpējos ieskaita darījumus, tādā veidā samazinot Krājbankas aktīvu apjomu, kurus būs iespējams novirzīt bankas noguldītāju, kreditoru prasījumu apmaksai.
"Lai arī Krājbankā ir apturētas norēķinu operācijas, ir dzirdēts, ka tie bankas klienti, kuriem ir lieli kontu atlikumi, un tie klienti, kuriem bankā ir kredītsaistības, veic savstarpējus ieskaita darījumus, izmantojot cesiju. Proti, tas, kuram ir naudas līdzekļi Krājbankas kontos, cedē savu prasījumu pret banku citai personai, kurai ir kredīts Krāj-bankā, un šis parādnieks dzēš savu parādu pret banku ar cedēto prasījumu. Šādas darbības ir pretrunā ar valsts, personu interesēm, kurām bankā glabājas virs 100 tūkst. eiro, kā arī neatbilst kreditoru vienlīdzīgas un proporcionālas prasījumu apmierināšanas principam," DB norādīja M. Sprūds.
Piemēram, personai, kurai Krājbankas kontā ir vairāk nekā 100 tūkst. eiro, ir iespējas nodot savu prasījumu pret Krājbanku tās debitoram, un debitors paziņo par saistību dzēšanu ar pretprasību. Šādā veidā noguldītājam ir iespējas ar Krājbankas parādnieka palīdzību dabūt vairāk naudas nekā valsts garantētos 100 tūkst. eiro.
Šajā situācijā zaudētāji ir tie, kas tā nedara, bet gaida, kamēr tiesa ierosinās maksātnespēju un ieceltais administrators atgūs aktīvus, lai likumā paredzētajā rindas kārtībā apmierinātu kreditoru prasījumus, tostarp lielos noguldītājus, tā DB skadroja M. Sprūds.
Maksātnespējas procesa būtība ir proporcionāla kreditoru prasību apmierināšanai, bet savstarpējās ieskaites darījumu gadījumā var būt noguldītāji, kas saņems visu naudu, tādējādi samazinot tās summas, ko varētu saņemt pārējie ieskaitus un cesijas neveikušie bankas kreditori, ieskaitot valsti. Tas pēc savas būtības ir netaisnīgi, bet šobrīd atļauts saskaņā ar spēkā esošo likumu, rezumēja M. Sprūds.
Turklāt šogad 30. septembrī spēkā stājušies grozījumi Civilprocesa likumā, kas līdz šim paredzēja, ka ar tiesas spriedumu ir iespējams konstatēt agrāku maksātnespējas iestāšanās dienu. Tam bija būtiska nozīme, lai administratoram būtu iespējams apstrīdēt darījumus, kas noslēgti pretēji Krājbankas kreditoru interesēm. Tagad agrāka maksātnespējas iestāšanās dienas konstatēšana ir paredzēta tikai Kredītiestāžu likumā, bet Civilprocesa likums tiesai, kas izskata kredītiestādes maksātnespējas lietu, šāda veida jautājumu neparedz izskatīt, vēsta DB.
Laikraksts ziņo, ka šie iepriekšējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga virzītie grozījumi Civilprocesa likumā Krājbankas kreditoriem un noguldītājiem var izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus latu, jo grozījumi būtiski apgrūtinās iespēju apstrīdēt arī darījumus, ar kuriem tika ieķīlāti Krājbankas naudas līdzekļi ārvalstu banku korespondējošos kontos, uzskata M. Sprūds.