"Attīstītās pasaules valstīs iedzīvotājiem ir daudz lielāks īpatsvars ieguldījumiem pensiju fondos, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumos un vērtspapīros, kas ilgtermiņā var sniegt lielākas peļņas iespējas un palielināt iedzīvotāju turības līmeni," norāda Swedbank Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls.
Vienisprātis ir INVL Asset Managemenet valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, vērtējot, ka mums noteikti ir kur augt uzkrājumu veidošanas paradumu un kultūras attīstībā. Protams, Latvijā iedzīvotāju vēlme iesaistīties uzkrājumu veikšanā pieaug. No vienas puses, tas saistīts ar tirgus dalībnieku aktivitāšu pieaugumu tieši uzkrājumu un trešā pensiju līmeņa produktu popularizēšanā, kas vainagojas ar trešā pensiju līmeņa dalībnieku skaita pieaugumu, no otras puses, mājsaimniecību uzkrājumu pieaugums vērojams visā Eiropā, un tas saistīts ar makroekonomiskajām tendencēm eirozonā.
Zaudēs pirktspēju
Pēdējā laikā depozītu procentu likmes ir ļoti zemas, un ekonomisti prognozē, ka tās vēl kādu laiku saglabāsies zemas, savukārt inflācija pieaugs. Tas nozīmē, ka nauda, kas glabāsies norēķinu kontos vai depozītos, pamazām zaudēs pirktspēju. Šāda situācija aizvien vairāk mudina iedzīvotājus meklēt uzkrājumu un ieguldījumu veidus, kas ļautu labāk pelnīt.
Vienlaikus jābrīdina, ka zemu un ļoti zemu likmju laikā pieaug tādu ieguldītāju īpatsvars, kuri, ignorējot risku, cenšas atrast augsta ienesīguma alternatīvu konservatīvajiem ieguldījumu veidiem. "Arī akciju tirgu pozitīvā dinamika apliecina investoru riska apetītes pieaugumu, bet ir vietā atcerēties, ka pēc cenu kāpuma būs kritums – vismaz pēdējos simts gados tā ir bijis –, un šādam riskam jābūt gatavam," atzīmē Martinovs, skaidrojot, ka pēdējos gados daudziem ieguldītājiem, kuri izvēlējušies ieguldīt akcijās vai citos riskantos aktīvos, veicies, kas papildus stimulējis investorus uzņemties risku.
Latvijas iedzīvotāji par labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi uzskata nekustamā īpašuma iegādi, liecina Swedbank veiktais pētījums.
"Tiešie ieguldījumi vērtspapīros nav tik populāri, jo lielākajai daļai iedzīvotāju nav vēlmes, laika vai zināšanu, lai varētu veiksmīgi veidot savu ieguldījumu portfeli un ieguldītu finanšu tirgos," norāda Kopštāls. Protams, vietējais tirgus ir neliels un nelikvīds, tomēr Martinovs vērtē, ka mūsu vidējai mājsaimniecībai tas ir piemērots – ir labi uzņēmumi ar stabilu biznesu, ar labu un stabilu dividenžu ienesīgumu. "Ieguldītājiem, kam jau ir ilgtermiņa ieguldījumu un uzkrājumu produkti ar regulārām iemaksām un liekiem 1000–3000 eiro, būtu vērts ieguldīt akcijās," iesaka Martinovs.
Stabila vērtība
Lai veiktu ieguldījumus nekustamajā īpašumā, nepieciešama samērā liela "dalības maksa", t.i., kaut vai pirmā iemaksa, lai paņemtu hipotekāro kredītu bankā, un liela daļa iedzīvotāju to nevar atļauties niecīgo ienākumu dēļ vai arī tāpēc, ka daļa viņu ienākumu veidojas pelēkajā zonā, kas liedz izmantot hipotekārā kredīta pakalpojumus. Tas ir arī būtisks iemesls, kāpēc turpinās augsta aktivitāte īres tirgū. Turklāt, kopš bankas iztirgojušas savus nekustamos īpašumus, kas pie tiem nonāca krīzes laikā, un nauda atgriezusies pie aizdevējiem, atsākusies aktīvāka hipotekārā kreditēšana. Gan iedzīvotāju, gan banku vidū nostiprinājusies pārliecība, ka valsts ekonomika turpinās augt. Visi atkal kļuvuši drošāki un ir gatavi vairāk tērēt, norāda eksperti.
Lai arī, runājot par nekustamo īpašumu, daļa cilvēku joprojām baidās no t.s. cenu burbuļa laikiem, šobrīd riski ir zemāki. Turklāt cilvēki kļūst arvien vairāk izglītoti finanšu lietās. Piemēram, iegādājoties sērijveida dzīvokli, var pelnīt 8–10% gadā no ieguldītās naudas. "Ja cilvēkam iekrāta puse vai mazāka daļa no nepieciešamās summas, banka sniegs aizdevumu par 2%, tātad pāri paliek 6%. Tādā veidā nauda darbojas, nes peļņu. Pašu īpašumu var arī pārdot un gūt peļņu, ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma cenas lēnām aug, un tirgus ir stabils," skaidro Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš. Viņš min reālus piemērus, kā var izmantot nebanku kredītus nekustamā īpašuma iegādei, lai arī procentu likmes šiem kredītiem ir vismaz divas reizes augstākas. "Viss ļoti rūpīgi jārēķina. Piemēram, ja izdevies atrast labu nekustamo īpašumu un nebanku aizdevuma likme ir 6%, tad var izīrēt par 10% gadā. Pēc viena, diviem gadiem var iet uz banku un refinansēt aizņēmumu par mazāku likmi, jau pierādot savu stabilo ienākumu plūsmu, ja visi maksājumi ir veikti kārtīgi. Nebanku kredīts šajā gadījumā ir reāls īstermiņa variants," stāsta Riekstiņš.
Jācenšas krāt
Galvenais, ko banku speciālisti un ekonomisti iesaka iedzīvotājiem – jāveic uzkrājumi. Daļa no šodienas ienākumiem jānovirza no patēriņa mērķiem un jāsaglabā. "Jebkurš cilvēks ar jebkādiem ienākumiem var atļauties vismaz 5% no ienākumiem novirzīt šim mērķim. Ja cilvēks jau veic uzkrājumus kādā no ilgtermiņa produktiem (trešais pensiju līmenis, depozīti u. tml.), tad viņš var dažādot ieguldījumus ar citiem instrumentiem," uzskata Martinovs.
Parasti saprotošiem un informētiem ieguldītājiem, kuriem jau izveidoti uzkrājumi konservatīvos aktīvos, parādās vēlme pēc riskantākiem instrumentiem, kas ir pat ieteicams gadījumos, kad līdz uzkrājumu mērķim ir pietiekams laika intervāls – virs desmit gadiem. "Sliktāk, ja ieguldītājs, tikai uzsākot uzkrājumu veikšanu, uzreiz pievēršas riskantiem finanšu instrumentiem un, saskaroties ar potenciāli augstā ienesīguma otru pusi – svārstīgumu, gūst negatīvu pieredzi un neturpina uzkrāt," spriež Martinovs.
Investīcijas caur savstarpējo aizdevumu platformām ir samērā jauns finanšu pakalpojums Latvijā, kas izveidojies, pateicoties straujai finanšu tehnoloģiju attīstībai. Tā ir arī finanšu pakalpojumu jomas aktualitāte visā pasaulē. "Investīcijas ar savstarpējo aizdevumu platformu starpniecību Latvijā šobrīd veic pieredzējuši investori, kas labi orientējas dažādos investīciju veidos," norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš. Vienlaikus, ņemot vērā, ka investīcijas var veikt, sākot no desmit eiro, asociācija prognozē, ka palielināsies to iedzīvotāju skaits, kuri savu pirmo investēšanas pieredzi iegūs, izmantojot tieši savstarpējo aizdevumu modeli.