papildināta - 90% Krājbankas noguldītāju saņems noguldījumus pilnā apmērā

Šo līdzekļu izmaksai tiks izmantoti 150 miljoni, kas pieejami Noguldījumu garantiju fondā, kā arī 200 miljoni, ko paredzēts aizņemties no Valsts kases.

Viņš atturējās prognozēt, kad savus līdzekļus varētu atgūt cilvēki, kuru noguldījumi pārsniedz likumā garantēto summu.

Brazovskis teica, ka aplēses par bankas aktīviem ir ļoti konservatīvas, tādēļ viņš cer, ka būs iespējams atgūt vairāk. Pēc viņa vārdiem, jāatgūst ne tikai minētie 350 miljoni latu, bet vēl rūpīgi jāpiestrādā, lai iegūtu aptuveni 200 miljonus latu.

Bankas kredītportfelis pēc nomināla veido vairāk nekā 300 miljonus latu, bet kā reāli atgūstamu Brazovskis minēja 200-250 miljonus latu.

Par aktīviem tiks uzskatītas arī Krājbankas meitassabiedrības, kas turpinās darboties. Tām tiks meklēti pircēji, lai pēc iespējas atgūtu līdzekļus.

Viņš norādīja, ka Krājbankas un tās akcionāra Snoras kapitāli ir nodalīti, līdz ar to ir pieteikti divi dažādi maksātnespējas procesi. Krājbankai ir prasījumi arī pret Snoras. Pēc Brazovska teiktā, runa varētu būt par aptuveni desmit miljoniem latu.

Lai gan Krājbankas akcijas ir Snoras aktīvs, viņš izteica šaubas, ka to varētu pārdot maksātnespējas procesā. "Ja var atrast labu investoru, tad visi varam priecāties," teica FKTK pārstāvis. Viņš arī atzina, ka sanācija pastāv kā variants, taču problēmas ir pietiekami lielas, ir daudz risināmu jautājumu. "Priecātos, ja būtu sanācija, bet vai tas gadījumā neietilpst brīnumu kategorijā, neesmu pārliecināts."

Vaicāts par zaudējumiem tautsaimniecībai, viņš norādīja, ka šādus zaudējumus nav rēķinājis, taču, viņaprāt, posts nav izrēķināms skaitļos. "Posts ir konstatēts, jādomā, kā to samazināsim. Varētu izteikt sausos skaitļos, bet domāju, ka man uzņēmēji nepiekristu. Lieliski apzinos, ka tas nav skaitļos izsakāms, nemaz nerunājot par morālajām ciešanām," norādīja Brazovskis.