Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45% sieviešu pret 32% vīriešu). Pilnīgu ienākumu un izdevumu uzskaiti visbiežāk (atbildi norādījuši 40% aptaujāto respondentu) veic iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 37 gadiem.
Kā seko līdzi izdevumiem
Pārliecinoši lielākā aptaujāto
iedzīvotāju daļa (51% ) norādījuši, ka saviem izdevumiem seko
līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu
uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25% aptaujāto.
21% respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu
čekus. Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji
mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala
naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu,
vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu
karti.
Kas veido ikmēneša budžetu
Visbiežāk aptaujāto iedzīvotāju
ikmēneša budžetu veido viņu personīgie ienākumi (atbildi norādījis
41% respondenu). Savukārt 34% no aptaujātajiem iedzīvotājiem norādījuši,
ka viņu ikmēneša budžetu veido personīgie un dzīvesbiedra ienākumi.
8% respondentu norādījuši, ka viņu ikmēneša budžetu veido pašu
un vecāku, vai arī citu radinieku ienākumi.
Kurš par ko maksā
Sievietes ģimenē pašas sedz izdevumus par pārtikas iegādi – 31% aptaujāto sieviešu pret 21% aptaujāto vīriešu. Vēl sievietes ģimenē maksā par apģērbu un apavu iegādi (56% sieviešu pret 43% vīriešu), veselības izdevumiem (52% sieviešu pret 40% vīriešu), kā arī izglītības izdevumiem (37% sieviešu pret 25% vīriešu).
Savukārt vīrieši joprojām paši
apmaksā lielāko daļu ģimenes izdevumu – mājokļa (44%
vīriešu pret 38% sieviešu), kredīta maksājumu (64% vīriešu
pret 35% sieviešu), interneta (55% vīriešu pret 49% sieviešu),
personīgā telefona (74% vīriešu pret 69% sieviešu), transporta
(56% vīriešu pret 27% sieviešu) un izklaides izdevumus (36%
vīriešu pret 29% sieviešu).
Kādus rēķinus apmaksā, kas ir svarīgākie**
Visbiežāk ik mēnesi apmaksātie rēķini
ir elektrības (apmaksā 85% respondentu), interneta un mobilā
telefona (apmaksā vienāds skaits - 76% respondentu), kā arī ūdens
(apmaksā 66% respondentu). Taču tie iedzīvotāji, kuri izmanto banku
piedāvātos kredītus, minējuši, ka viņiem vissvarīgāk ik mēnesi
veikt hipotekārā kredīta apmaksu (prioritāte 92% aptaujāto), kam
seko maksa par autolīzingu (prioritāte 84% respondentu).
Ekonomiskās situācijas ietekme uz ikmēneša budžetu
Pētījuma rezultāti rāda, ka savus
ikmēneša izdevumus pēdējā laikā samazinājuši kopumā
77% iedzīvotāju. Visvairāk jeb 79% aptaujāto respondentu samazinājuši
izdevumus apģērbu un apavu iegādei. Savukārt 77% iedzīvotāju norādījuši,
ka pēdējā laikā samazinājuši ikmēneša izdevumus atpūtai un
kultūrai. Gana nopietns rādītājs ir 60% aptaujāto iedzīvotāju
norāde, ka pēdējā laikā viņi samazinājuši ikmēneša izdevumus
pārtikas iegādei. Interesanti, ka daļa iedzīvotāju norādījuši,
ka samazinājuši savus ikmēneša tēriņus, pārstājot smēķēt
vai lietot alkoholu, nodarboties ar hobijiem vai mājokļa labiekārtošanu.
Vēl daži norādījuši, ka samazinājuši izdevumus mājdzīvnieku
uzturēšanai.
"Samazinoties ikmēneša ienākumiem,
būtiski apjaust svarīgāko – kur paliek jūsu nauda un vai tā tiek
izlietota efektīvi. Kā rāda dažādi dati, parasti neefektīvi vai
neapzināti var tikt izlietoti līdz pat 30% no ikmēneša ienākumiem.
Tāpēc, pārvaldot savu līdzekļu izlietojumu, gandrīz vienmēr iespējams
atrast "papildus naudu" esošā budžeta ietvaros un tādējādi
spēt saglabāt ierasto dzīves kvalitāti. Swedbank naudas plānotājs
ir lielisks veids, lai vienkārši,
ērti un efektīvi sāktu orientēties savos izdevumos un
ātri apjaustu "vājos punktus", ko samazināt, lai atvēlētu ierasto
līdzekļu daudzumu būtiskajām vajadzībām"
saka Ieva Use, Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas Attīstības
virziena vadītāja.
Kā
mainās izdevumu struktūra ekonomikas lejupslīdes laikā
Statistikas dati rāda,
ka ģimenes izdevumi dažādos ekonomikas attīstības ciklos ir atšķirīgi.
Labākos laikos pieaug ienākumi, un ģimenes savā ikdienā
sāk izmantot preces un pakalpojumus, ko agrāk uzskatīja par ekskluzīviem.
Kopumā - tērē vairāk, piemēram, apģērbam, atpūtai, ceļojumiem,
mājokļa labiekārtošanai. Savukārt laikos, kad ienākumi samazinās,
cilvēki meklē iespējas ietaupīt un vairāk līdzekļu atvēl pirmās
nepieciešamības precēm. Tā, piemēram, iespējams novērtēt, kā
atšķiras iedzīvotāju naudas plānošanas paradumi dažādos Latvijas
ekonomikas attīstības posmos - uzplaukuma laikā (2007.g) cilvēki
tērēja vairāk, piemēram, atpūtai, apģērba iegādei, transportam.
Savukārt laikā, kad notika ekonomikas lejupslīde (1996.g), šie tēriņi
samazinājās un līdzekļi pamatā tika atvēlēti pirmās nepieciešamības
precēm.
Swedbank naudas plānotājs
ir universāls interneta rīks, kas palīdz veikt efektīvu savu ienākumu
un izdevumu uzskaiti – tā, lai esošā budžeta ietvaros būtu iespējams
īstenot pēc iespējas vairāk vajadzības un ieceres. Sākotnēji
ikvienam, kurš vēlas plānot savu naudu, jādefinē – kas veido
manus ikmēneša ienākumus un izdevumus? Ienākumi var būt alga, stipendija,
pensija, pabalsts, kā arī citi regulārie ienākumi. Savukārt galvenās
izdevumu grupas ir pārtikas, mājas maksājumi, auto, izklaides izdevumi,
maksājumi par bērnu vajadzībām, uzkrājumu veidošanu, kredītu
apmaksu, kā arī izdevumi par skaistumkopšanu, veselību, labdarību
utml.
Lai pilnībā apgūtu Swedbank naudas plānotāju, jāveic četri vienkārši soļi:
- Internetbankas sadaļā "Konti", "Maksājumi", "Kartes", izvēlieties Konta izraksta sadaļu "Naudas plānotājs".
- Ierakstiet vārdu/s, ko satur darījums (piemēram, Rimi). Pierakstiet arī kādai jūsu definētajai grupai darījumu turpmāk pievienot (piemēram, pārtika). Nospiediet "Saglabāt uzstādījumu".
- Lai apskatītu visus darījumus, kas sakārtoti pēc izmaksu grupām, izvēlieties sadaļu "Konta izraksts". Norādiet vēlamo laiku periodu, paplašinātajā konta izraksta daļā atzīmējiet "Kārtot darījumus pēc izmaksu tipa", izvēlieties formātu, kādā vēlaties apskatīt kopsavilkumu, un nospiediet "Nosūtīt pieprasījumu".
- Konta izrakstā redzami visi darījumi, un tie ir sakārtoti jūsu nodefinētajās ieņēmumu un izdevumu grupās.
Swedbank naudas plānotāju komanda
Lai pārbaudītu naudas plānotāja efektivitāti,
Swedbank aicināja trīs radošas personības: mākslinieci Elitu Patmalnieci,
žurnālisti Allu Petropavlovsku un komiķi Jāni Skuteli mēneša garumā
darboties Naudas plānotāju komandā un mēģināt atrast papildus
līdzekļus sava esošā budžeta ietvaros.
Uzsākot naudas plānošanu, Jānis Skutelis izvirzīja mērķi – atrast papildus līdzekļus atpūtai un izklaidei.
Viņa atziņas: "Jāsaka, ka
papildus līdzekļi tika atrasti nekļūdīgi. Swedbank naudas plānotāja
lietošana ir vienkārša, ērta un saprotama pat man. Pakontrolēt
savu naudas plūsmu un ciparos iepazīties ar to, kas Tu esi un cik
Tu par to maksā ir vienmēr noderīgi."
Elitas Patmalnieces mērķis bija atklāt nevajadzīgos, liekos tēriņus savā budžetā.
Viņa saka: "Naudas plānošana
ir noderīga un interesanta. Turklāt tas ir labs novērtēšanas līdzeklis
– saņemot izrakstu par tēriņiem, skaidri redzams, kas un kā
iztērēts. Kopumā var skaidri redzēt, kā
cilvēks dzīvo un saprast, ko tērēšanas paradumos vajadzētu mainīt,
jeb citiem vārdiem sakot, kad "pievilkt grožus"
un kad tieši otrādi – atlaist."
Alla Petropavlovska izvirzīja mērķi atrast nepārdomātus un nevajadzīgus tēriņus, naudas plānotājā izveidojot sadaļu "dura".
Par naudas plānošanu viņa saka: "Būdama
pēc būtības stihiskais Dzen, es ar
šaubām ķēros pie šī darba. Finanses vispār kā
tādas man vienmēr likās mistiska lieta. Personiskā
griezumā – vienkārši miglaina. Un es nesapratu, kā
var mistisko miglu pakļaut strukturēšanai, loģikai un sakārtošanai.
Tas ir aizraujošs eksperiments. Man bija jautri un tiešām interesanti.
Es beidzot sāku saprast, kur tā visa nauda aiziet. Dažas lietas negaidīti
iepriecināja. Dažas lika aizdomāties. Diemžēl
"duras" sadaļa izveidojās diezgan liela. Tas bija nepatīkami,
bet nepārsteidza. Skaidrība tagad
man ir. Atliek mission impossible - mēģināt mainīt raksturu.
"
Vairāk informācijas par Swedbank naudas
plānotāju: www.swedbank.lv
Papildus informācijai:
Kristīne Jakubovska
Swedbank
Preses sekretāre
Tālr.: 67444560, 29128208
kristine.jakubovska@swedbank.