Savukārt novērtējums naudas brīvajai plūsmai un konvertācijai paaugstināts no BBB+ uz A-, informēja Finanšu ministrijā.
Ar šo lēmumu Standard & Poor’s atgriež Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī, un tas ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā. Pašlaik investīciju kategorijas kredītreitingu Latvijai jau ir piešķīrušas starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings un Moody’s.
Standard & Poor’s savu lēmumu pamato ar to, ka iepriekšējā periodā tika uzlabota Latvijas politiskā vide un valsts fiskālā disciplīna, jo Latvija turpina virzīties uz tās fiskālajiem mērķiem, samazinot vispārējās valdības budžeta deficītu no 8,2% no IKP 2010.gadā līdz 3,5% no IKP2011. gadā.
Aģentūra arī norāda, ka nesen veiktās valdības politiskās reformas un apņemšanās stiprinās politisko atbildību un nodrošinās fiskālo disciplīnu vidējā termiņā, kā arī būtisku ekonomikas elastību un eksporta pieaugumu IKP struktūrā.
Nesenās vēlēšanu reformas, padarot Saeimas vēlēšanu procedūru pārskatāmāku, ierobežojot politisko reklāmu un ieviešot valsts finansējumu politiskajām partijām, turpmāk stiprinās politisko atbildību un uzlabos politisko vidi kopumā Latvijā.
Standard & Poor’s atzinīgi novērtē valdības sagatavoto Fiskālās disciplīnas likumu, kurā būs ietvertas prasības sabalansēt budžetu ekonomikas ciklā un noteikt nominālo izdevumu griestus. Paredzams, ka likums stāsies spēkā 2012. gada vidū, tādējādi ierobežojot izdevumu pieaugumu. Aģentūra sagaida, ka valdība sasniegs tās deficīta mērķi zem 3% no IKP 2012. gadā un turpinās samazināt budžeta deficītu vidējā termiņā.
Stabilais aģentūras novērtējums apliecina viedokli par notiekošajām izmaiņām privātajā sektorā un uzlabotiem darbības rādītājiem fiskālajā un inflācijas jomā, samazinot risku, ka varētu mazināties valdības apņemšanās veikt fiskālo konsolidāciju un mātes bankas varētu samazināt savu darbību Latvijā.
Standard & Poor’s Latvijas kredītreitingu nākotnē varētu vēl paaugstināt, ja turpināsies pozitīvas izmaiņas privātajā sektorā un darbības rādītāji fiskālajā un inflācijas jomā atbildīs eirozonas kritērijiem. Plānotā iestāšanās eirozonā un līdz ar to arī Eiropas Centrālajā bankā, kā arī citos aizdevumu instrumentos samazinātu Latvijas ārējā finansējuma riskus un uzlabotu tās monetāro elastību.