Pagājušajā nedēļā Igaunijas pārvades sistēmas operators Elering, Augstsprieguma tīkls un pārvades tīklu īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli parakstījuši nodomu protokolu par starpsavienojuma izveidi.
Augstsprieguma tīklu valdes loceklis Arnis Staltmanis stāsta, ka 11% plānotās 330 kilovoltu (kV) līnijas trases atradīsies Igaunijas teritorijā, bet 89% - Latvijas teritorijā. Kā optimālākā trase izvēlēta caur Kilingi-Nommi un Rīgu.
Izmaksu sadalījums starp valstīm projekta realizācijā tiks veikts pēc ģeogrāfiskā principa. Patlaban AST atturas nosaukt paredzamās projekta izmaksas, norādot, ka tās var mainīties, atkarībā no dažādiem faktoriem.
Ņemot vērā projekta nozīmi visā reģionā, Augstsprieguma tīkls un Latvijas elektriskie tīkli nolēmuši pieteikties 50% Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-E) līdzfinansējumam pirmās stadijas īstenošanai, kas paredz veikt izpētes darbus, tostarp trases izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu. Pirmo stadiju paredzēts īstenot no 2013. līdz 2014.gadam. Elering Igaunijas puses izmaksas segs no sava budžeta.
Pabeidzot pirmo stadiju un saņemot apstiprinājumu par projekta realizācijas iespēju, ņemot vērā gan tehniskos, gan apkārtējās vides aspektus, iesaistītās puses plāno pieteikties ES līdzfinansējumam tālākai projekta realizācijai. Saņemot ES institūciju lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu un tā apjomu, iestatītās puses lems par projekta realizāciju.
Staltmanis norādīja, ka trešais elektroenerģijas pārvades sistēmu savienojums starp Igauniju un Latviju nodrošinās sociāli ekonomiskos ieguvumus visa Baltijas jūras reģiona elektroenerģijas tirgos no Skandināvijas līdz Centrālajai Eiropai, it īpaši pēc savienojumu Estlink 2 un NordBalt ieviešanas ekspluatācijā. Projekts ir arī būtiska Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plānā, kā arī ir Eiropas pārvades tīkla desmit gadu plāna neatņemama sastāvdaļa.
Jau ziņots, ka starpsavienojums palielinās pārvades tīkla caurlaides par 500 līdz 600 megavatiem (MW). Saskaņā ar nodomu protokolu iesaistītās puses apņemas realizēt projektu līdz 2020.gadam.
Elering iepriekš norādījis, ka ar Latviju pastāv "šaurās vietas" un tirgum šie starpsavienojumi ir svarīgi. Pastāv 800 MW eksporta jauda no Igaunijas uz Latviju un 750 MW jauda pretējā virzienā pa divām 330 kV līnijām.