Sava Bolivuda Latvijai jau ir, jāceļ jauna bibliotēka

Šādi secinājumi par radošo nozaru kā ekonomikas sastāvdaļu izskanējuši Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā konferencē "Radošais prāts - lielākais spēks". "Radošais dzīvesstils", kā viņu sauc britu žurnāla Wallpaper* redaktors Niks Komptons, turīgo cilvēku vidū tagad esot modes lieta: to var pamanīt kaut vai pēc banku piemēra, kuri, sajutuši savu bagāto klientu interesi par dizainu un mākslu, kļūst par arvien dāsnākiem mākslinieku projektu sponsoriem. Tas apliecina, ka cilvēki gatavi maksāt lielu naudu par radošiem produktiem. Jautājums: kā valsts var šo pieprasījumu veicināt? Ja runā par objektīviem priekšnosacījumiem šādai attīstībai, tad viss nepieciešamais "komplekts" Latvijai ir, pārliecināts Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderšs Pālzovs. Viens no svarīgiem faktoriem esot etniskā dažādība, kas veicina sabiedrības atvērtību jaunām idejām, ģeogrāfiskais izvietojums. Viņaprāt, Rīga pati par sevi ir pilsēta, kura spēj akumulēt radošos spēkus gan no citām Latvijas vietām, gan no Eiropas, taču valsts šādus "magnētus" var rādīt arī pati. Šajā ziņā ļoti nozīmīgs ir jaunas Nacionālās bibliotēkas projekts. Runājot par Latvijas iespējām mākslīgi rādīt objektus, kas spēj pievilināt tūristus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols pieminēja kinopilsētiņu Cinevilla, kuru varot salīdzināt ar Indijas Bolivudu (Bollywood). Kultūras, mākslas, arhitektūras attīstība dod impulsu arī citām nozarēm, un proti, tas ir viens no galvenajiem tūrisma virzītājspēkiem, kurš savukārt dod vienu no lielākiem pienesumiem Eiropas ekonomikā. Tādēļ Eiropas Komisijai radošo nozaru atbalsts jāizvirza par prioritāti, uzskata pētījuma "Kultūras ekonomika Eiropā" autors Džanluka Monte. Pēc viņa aplēsēm, 2003.gadā radošo industriju apgrozījums Eiropā sasniedza 654 miljardus eiro, kas pēc pienesuma iekšzemes kopproduktā ir vairāk, nekā, piemēram, pārtikas rūpniecībai. Arī produktivitāte šajā ekonomikas jomā ir augsta un ir pielīdzināmā šim radītājam pakalpojumu nozarē. Savukārt Latvija pēc nodarbināto skaita radošajās nozarēs - 4,8% no visiem strādājošiem - apsteidz kopējus Eiropas rādītājus (2,5%), liecina organizācijas BICEPS pētījums. No Latvijas tirdzniecības bilances uzlabošanas viedokļa visperspektīvākās jomas esot skaņu ierakstu, muzikālo instrumentu ražošana, poligrāfija un arhitektūra, jo tai ir tieša ietekme uz pilsētu pievilcību tūristu acīs. Spriežot par to, ko valsts var darīt, lai dotu grūdienu radošo nozaru attīstībai, reklāmas aģentūras MOOZ! direktors Ēriks Stendzenieks minēja vienīgo risinājumu: izglītības sistēmas pārveidi "no iegaumēšanas uz radošo darbību un iedrošināšanos". Savukārt ekonomists Pēteris Strautiņš aicināja pārlikt akcentus nodokļu politikā.