Pireneju zemi skārusi globālā ekonomiskā krīze, kas pagājušajā gadā aizsākās ASV nekustamo īpašumu tirgū.
Vēl pagājušogad Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Zapatero bravūrīgi mētājās ar solījumiem padarīt savu valsti bagātāku par Vāciju. Viņam bija pārliecinoši argumenti: Eiropas piektā lielākā ekonomika attīstījās neticami ātri, un jaunas darba vietas tur radās ātrāk nekā jebkurā citā lielajā vecās pasaules valstī. Taču prieki bija īsi, jo jau decembrī Spānijā bija 4,3% inflācija, kas ir augstākā pēdējā desmitgadē, pieauga bezdarbs, un ekonomiskā attīstība sāka buksēt. Pireneju zemi bija skārusi globālā ekonomiskā krīze, kas aizsākās ASV nekustamo īpašumu tirgū. Gluži kā okeāna otrā pusē, arī Spānijā vissmagāk cieta dzīvokļu un māju tirgus.
Viena no lielākajām nekustamo īpašumu aģentūrām Vidusjūras piekrastē Viva Estates, kas galvenokārt pārdod mājas vāciešiem un britiem, jau slēgusi visus birojus, izņemot vienu, ziņo britu laikraksts The Independent. Dažās mazpilsētās dzīvokļu cena kritusies par piektdaļu, taču tāpat neviens tos nepērk.
"Esmu bankas menedžeris jau 28 gadus, taču vēl nekad neko tādu neesmu piedzīvojis," laikrakstam Financial Times stāstīja kāds Barselonas piepilsētas kredītu speciālists, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu. "Pieprasījuma nav, kredītu nav. Pirms krīzes es noformēju 12 hipotekāro kredītu mēnesī, bet kopš augusta mana nodaļa izsniegusi tikai vienu jaunu aizdevumu." Viņš stāsta, ka daži klienti jau atdevuši dzīvokli, lai neiekultos parādos. "Cenas krīt, un ģimenes padodas. Viņi neredz jēgu cīnīties ar maksājumiem, ja dzīvoklis maksā daudz lētāk," piebilda bankas pārstāvis.
"Spānijas mājokļu tirgū ir krīze," laikrakstam Gulf Daily News bez vilcināšanās saka nekustamo īpašumu kompānijas Metrovacesa vadītājs Hesus Garsija de Ponga.
Nekustamo īpašumu sektors silto jūru ieskautajai valstij ir ļoti svarīgs. Tas iekšzemes kopproduktam pienes 7,5%, bet celtniecībā nodarbināti 13% no visiem Spānijā strādājošajiem. Analītiķi prognozē, ka sastingums tirgū radīs celtniecības darbu apstāšanos un tādēļ tuvākajos divos gados darbu zaudēs ap 400 tūkstoši cilvēku. Celtniecības buma laikā dzīvokļu cenas Spānijā desmit gados pieauga par 150%.