"Divās lielajās ostās - Ventspilī un Rīgā - proporcionāli darbojas pašvaldība ar valsti, kas pieņem lēmumus ostu valdes līmenī, bet Liepājā iekšēji vēl ir uzņēmējdarbības pārstāvji. Tātad, jautājums - vai ostā vajag mainīt šo principu pēc būtības? Es saku - nē," pauda Zaķis.
Vienotības politiķis pieļāva, ka, iespējams, jādomā par uzņēmēju aktīvāku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, jo uzņēmējdarbība šādā situācijā varētu būt kā Einara Repšes dibinātā biedrība Vienotībai politikā jeb "kā viena līdaka vienā karpu dīķī". Tāpat arī uzņēmējs ostu valdē varētu būt tas, kas ir zināms katalizators procesiem.
"Bet, jebkurā gadījumā, pamatprincips jāsaglabā - ostu pārvalde ir publisko tiesību subjekts, tas nav kapitālsabiedrība vai uzņēmums. Tā ir publisko tiesību subjekts un galvenokārt nodarbojas ar to, ka organizē uzņēmējiem vajadzīgās lietas - to, kas nepieciešams, lai varētu sekmīgi kravas izvest, aizvest un nopelnīt," norādīja Zaķis.
Politiķis atzina, ka problēmas ostās esot ar iekšējo kārtību. "Ir vesela virkne lietu, uz ko mums ir norādījuši investori - ir problēmas gan ar informācijas apriti, gan ar caurskatāmību lēmumos, gan no efektivitātes viedokļa. Ir virkne ar lietām, kuras ir jānovērš. Bet ļoti daudzas no šīm problēmām var novērst, nevis likumu mainot, bet mainot iekšējos kārtības noteikumus. Ja ostas nolikumi uzrakstīti tā, lai uzņēmējs var saprast procesus un labi tajos piedalīties, tad lielu vajadzību pēc likumu vēršanas vaļā es neredzu," teica Zaķis.
Pēc viņa teiktā, patlaban notiek nopietna diskusija par to, kādā procesā - civilprocesā vai administratīvajā procesā - skatīt jautājumus, kas ir ostu valdes kompetencē, jo tur esot gan privāto tiesību, gan publisko tiesību jautājumi. Tāpat tiekot spriests, kā šos jautājumus nošķirt - cik tālu kurš ir privāto, kurš - publisko tiesību segmentā, un kuru no viņiem skata civiltiesa, kuru - administratīvā tiesa. "Tā ir juridiskās tehnikas problēma, kas ir risināma likuma kontekstā," piebilda Zaķis.
Vienotības frakcijas vadītājs darīja zināmu, ka valdība devusi uzdevumu Satiksmes ministrijai līdz 1.jūnijam iesniegt nepieciešamos grozījumus Ostu likumā, vai vismaz priekšlikumus, kas vajadzīgi ostu sistēmas sakārtošanai.
"Satiksmes ministrija konsekventi to dara. Satiksmes ministrijā ir bijusi nopietna darba grupa, kur visi eksperti un speciālisti nāca kopā un piedāvāja, kas būtu nepieciešams. Patlaban ir dokuments, kurā ir septiņi bloki, kuros atbalsts un "consensus" ir gūts. Ir viena daļa jautājumu, kur atbalsts nav gūts. Patlaban Tautsaimniecības komisija ar Satiksmes ministriju kopā ir izbraukušas uz visām trim lielajā ostām, apskatījušies situāciju uz vietas un novērtējuši, kas ir aktualitātes. Mēs esam bijuši "Latvijas Dzelzceļā", jo skaidrs - dzelzceļš ir tiešā saikne ar ostu, tur viens otram vajadzīgs kā cimds un roka vajadzīgs," klāstīja Zaķis.
Zaķis pieļāva, ka aprīļa laikā būs skaidrs, cik lieli un kādi grozījumi kurā no normatīvajiem aktiem ir nepieciešami. "Domāju, ka, tuvojoties 1.jūnijam, pilnīgi droši, ka būs skaidrība, kas ir nepieciešams un kas - uzlabojams," pauda politiķis.