Pats jauca un skrūvēja
Uzzinot vairāk par Mārča profesionālajām gaitām, visam cauri vīd interese par tehnoloģijām. "Ar tām esmu aizrāvies visu mūžu," smaida Mārcis, kurš sevi pieskaita pie "gadžetu frīkiem". "Tikko parādījās pirmās modernās iekārtas, tā pats esmu tās jaucis un skrūvējis atkal kopā – gan datorus, gan visu ko citu. Esmu veidojis web lapas, dažādas datorprogrammas, tā ka arī par to ir izpratne. Māja ir pilna ar jaunām un vecām ierīcēm, iespējas izpausties tagad ir arī ikdienas dzīvē – gudrā māja, uz veselību orientētās ierīces utt."
Tiesa gan, brīdī, kad pēc vidusskolas bija jāizvēlas, ko studēt, virsroku ņēma fakts, ka augstā vērtē darba tirgū tobrīd bija ekonomisti un juristi. Mārcis bija mācījies ekonomikas novirziena klasē, tāpēc šī joma likās gana saistoša arī tālākajai karjerai, turklāt Banku augstskolā (BA) viņam "gadījās iestāties" vēl pirms vidusskolas beigu eksāmenu kārtošanas. Pēc ekonomikas un vadības zinību bakalaura grāda turpat BA uzreiz tika iegūts arī maģistra grāds, un šādu scenāriju Mārcis saista arī ar savām rakstura īpašībām – mērķtiecību un apzinīgumu, kas liek pabeigt iesākto.
Strādāt viņš sāka bakalaura studiju laikā – sākotnēji par finanšu konsultantu, vēlāk arī kādā apdrošināšanas kompānijā. Tomēr par savu pirmo nopietno darba pieredzi Mārcis uzskata komercdirektora amatu Lattelenet. Šajā uzņēmumā viņš nokļuva līdz ar telekomunikāciju tirgus atvēršanu 2003. gadā, kad tika pabeigta valsts uzņēmuma Lattelekom privatizācija un telekomunikāciju pakalpojumus varēja sākt piedāvāt arī citas kompānijas. "Tobrīd jau vēl nekā nebija – ne vajadzīgās likumdošanas un pat ne izpratnes, kā to visu darīt," Mārcis atceras toreizējos apstākļus. Lattelenet, līdzīgi citiem konkurentiem, mācījās procesā un sakaru pakalpojumus nodrošināja gan dažādām valsts institūcijām, gan privātiem uzņēmumiem.
Paralēli darba ņēmēja statusam Mārcis ilgu laiku ir darbojies arī dažādos personīgā biznesa projektos – gan uzņēmēja gēna dēļ, gan saistībā ar minēto interesi par tehnoloģijām. Kādu laiku viņš bijis īpašnieks autoservisā AMR serviss. Ilgāku periodu – arī valdes priekšsēdētājs Interaktīvo risinājumu grupā, kur kopā ar partneri izstrādāja VoIP telefoncentrāles, ko piedāvāja telekomunikāciju uzņēmumiem. Ar to palīdzību telefonsakaru nodrošinātāji tolaik pārgāja no analogajām iekārtām uz interneta vidi. "Šis darbs faktiski bija sava prieka pēc. Varēju apvienot patīkamo ar lietderīgo," Mārcis komentē.
Kosmoss un strādīgie ķīnieši
Kad Lattelenet reorganizācijas rezultātā tika pievienots uzņēmumam Baltcom, Mārcis automātiski kļuva par šīs kompānijas darbinieku, un nu viņa ikdiena bija ne tikai fiksētās telekomunikācijas, bet arī mobilie sakari. Pamainījās arī darbības fokuss. "Lattelenet biju piesaistīts klientu meklēšanai, apkalpošanai un tehnoloģisko risinājumu izstrādei, savukārt Baltcom jau vairāk pieslēdzos starpoperatoru sadarbībai, norēķiniem u. tml.," Mārcis saka un piebilst, ka pārstāvējis uzņēmuma intereses arī valsts institūcijās saistībā ar dažādu likumu un noteikumu izmaiņām.
Pēc sešiem gadiem Mārcis spēra apzinātu soli plašākos ūdeņos. "Visai ilgi jau biju darbojies vietējā tirgū. Parādījās sajūta, ka sāk aizmirsties angļu valoda, gribējās atsvaidzināt zināšanas. Un gribējās starptautisku pieredzi," viņš pamato, kāpēc pieteicies darbā telekomunikāciju milzī Huawei Technologies. "Te man atvērās pilnīgi jauna pasaule, par kuru iepriekš pat nenojautu. Pasaules mēroga korporācija ar pārstāvību vairāk nekā 150 valstīs, vairāk nekā 150 000 darbinieku un ar budžetu, kas līdzvērtīgs valsts budžetam, – tas, salīdzinot ar Latvijas līmeni, bija kas neiedomājams. Pilnīgs kosmoss."
Mārcis apguva jaunu jomu – loģistiku, jo uzņēmumā bija atbildīgs par visu pasūtījumu piegādi Baltijas valstīs. Viņš smaidot atklāj: lai gan pēdējā laikā Huawei brīžiem izskan kā lamuvārds, daudzi nezina, ka bez ikdienas lietotājam redzamās tirgus daļas (mobilajiem telefoniem, rūteriem u. c.) ir arī neredzamā – telekomunikāciju centrāles, mobilo sakaru torņi u. tml. iekārtas –, un tajā šī ķīniešu korporācija pasaules telekomunikāciju industrijā dominē jau sen. Arī Mārcim darbā bija jāpierod pie milzīgā mēroga, kura dēļ Latvijas tirgus nu šķita kā pīļu dīķis. "Mani Huawei posms ļoti aizrāva. Bija iespēja pastrādāt multinacionālā kolektīvā. Bija jāsazinās ar ražotnēm, kas atradās gan Ķīnā, gan Eiropā, arī ar loģistikas centriem, jākontrolē pasūtījumi," Mārcis stāsta.
Uzņēmuma galvenais Baltijas birojs atradās Lietuvā, taču tam bija lieli attīstības plāni saistībā ar Latviju. Diemžēl triju gadu laikā tie nerealizējās, kā bija iecerēts, projekti joprojām galvenokārt koncentrējās mūsu kaimiņvalstī, un uzņēmuma vadībai bija ērtāk, ka arī piegādes ķēdes vadītājs ir sasniedzams nevis attālināti, bet klātienē. Mārcis atceras, ka šī iemesla dēļ viņam ļoti daudz bija jāuzturas Lietuvā, pat dzīvojis tur vairākas nedēļas mēnesī, arī Ziemassvētkos. "Nebiju gatavs tik daudz laika pavadīt ārpus ģimenes," viņš saka. Divi bērni, finanšu saistības un vēl citi apsvērumi lika saprast, ka lēmums par tālāku starptautisko karjeru nevar būt vienpersonisks. Mārča ceļi ar Huawei šķīrās.
Viņš neslēpj, ka darba ritms šajā kompānijā bija interesants, bet izaicinošs un nogurdinošs. "Ķīnieši ir ļoti strādīgi, viņiem darbs ir pirmā prioritāte, un ir pilnīgi normāli strādāt no 9.00 līdz 21.00 katru dienu un bez brīvdienām. Bija mērķi, kuri jāsasniedz un kuru dēļ kolēģi pat atcēla atvaļinājumus. Atšķirīgo laika zonu dēļ varēja būt zvani arī trijos naktī. Tas prasīja diezgan lielu fizisko un garīgo piepūli," Mārcis stāsta.
Pēc šī karjeras posma noslēguma viņš darba gaitās ieturēja ilgāku pauzi, lai atvilktu elpu. Un pa šo laiku nobrieda doma, ka jāpamēģina kaut ko darīt IT lauciņā, hobiju pārvēršot par ikdienu. Turklāt iepriekš Baltcom Mārcis arī bija vadījis lielu, IT jautājumus saturošu projektu. Izlēmis nostiprināt savas IT simpātijas ar praktiskajām zināšanām, Mārcis pirms pusotra gada nokļuva Conexus, kur sāka strādāt par IT projektu vadītāju.
Atpakaļ pagātnē
"Iepriekš mana vienīgā saskare ar dabasgāzi bija gāzes plīts lietošana, un par gāzes piegādes procesu bija ļoti vienkāršota izpratne – atgriežu gāzes plīts krānu, gāze plūst, un viss notiek. Conexus es sapratu, cik tas īstenībā ir tehnoloģiski ietilpīgs process un cik daudz jāizdara, lai gāze līdz plītij vispār nokļūtu, – ir gāzes vadi, ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ir dispečeru dienests, kas tam visam seko līdzi, ir attiecības ar kaimiņvalstu operatoriem utt. Tas ir milzīgs darbs. Kad to atskārtu, radās azarts – o, atkal tehnoloģijas, un man tas viss ir jauns! Ar lielu entuziasmu metos iekšā jauno procesu izzināšanā," Mārcis stāsta.
Līdzīgi kā daudzos citos uzņēmumos, arī Conexus, kas ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, darba kārtībā patlaban ir dažādu procesu automatizēšana un digitalizēšana. Pirmie Mārcim uzticētie projekti saistījās ar vairāku IT sistēmu izveidi – informācijas nodošanai Eiropas institūcijām un iekšējai apziņošanai. Sekmīgi ticis ar tiem galā, Mārcis strauji un negaidīti saņēma piedāvājumu kļūt par Vienotās tirgus zonas daļas vadītāju.
Mārcis atklāj, ka Conexus sajuties kā laika mašīnā iekāpis, atkal nokļūstot apstākļos, kādos reiz jau bija pabijis savas karjeras sākumā. 2017. gadā gāzapgādē sākās tirgus liberalizācijas process, tai skaitā nodalot infrastruktūras pakalpojumu sniedzējus no dabasgāzes piegādes pakalpojumu sniedzējiem. Mārcis līdzīgās norisēs iepriekš jau bija piedalījies telekomunikāciju industrijā. "Un te pēkšņi man tiek iedota iespēja vēlreiz piedalīties šādā valstiska mēroga procesā! Man bija prieks, ka es savas jau uzkrātās zināšanas un pieredzi varu izmantot jaunā kvalitātē un bez iepriekš pieļautajām kļūdām. Tas šķita unikāli!"
Lēmumu par vienota gāzes tirgus integrāciju Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas ministru prezidenti bija pieņēmuši jau 2015. gadā, un bija noteikta ceļakarte un termiņi, kā to realizēt. Citi kolēģi pie šī projekta, kas ietvēra gan sadarbības līgumu slēgšanu, gan IT sistēmas un daudz ko citu, jau bija strādājuši četrus gadus, savukārt Mārcim nācās ielēkt ātri braucošā vilcienā. Operatīvi, triju mēnešu laikā bija jāizveido Vienotās tirgus zonas daļa, lai no 2020. gada 1. janvāra varētu startēt kas nebijis – vienotais dabasgāzes tirgus, kurā Latvija un Igaunija veido kopējo balansēšanas zonu, bet Latvija, Igaunija un Somija veido kopējo tarifu zonu. Mārča vadītās jaunās struktūrvienības ziņā ir starpvalstu gāzes plūsmas balansēšana, kā arī norēķinu koordinēšana un sadarbība ar citzemju kolēģiem.
Eksperiments ar nezināmo
Nav šaubu, ka tas viss ir liels izaicinājums, tai skaitā cilvēkiem, kas gāzapgādes nozarē strādā jau gadu desmitiem. Mārcis stāsta, ka patlaban īstenots vien pirmais solis, izveidojot Latvijas un Igaunijas vienoto tirgus zonu, taču integrācijas process turpinās un paredz potenciālu Somijas un Lietuvas pievienošanos. Tas, protams, nesīs līdzi arī savas korekcijas, jo ir jāharmonizē valstu atšķirīgā likumdošana, izmantotās tehnoloģijas u. tml. "Bet process ir palaists, ir iegūta arī izpratne, ko tas viss īsti nozīmē, tāpat ir ieviests operatoru sadarbības modelis. Visa Eiropa šobrīd seko līdzi šim eksperimentam un grib redzēt, kas no tā sanāks," atklāj Mārcis. Pērn Conexus aktīvi arī izglītojis un informējis nozares pārstāvjus dažādās valstīs par procesu, kuru īsteno. "Ja mēs labi parādīsim savu ieviesto modeli un turpināsim to pilnveidot, iespējams, – lai arī tas šķiet mazliet utopiski – ar laiku varam nonākt pie kopēja gāzapgādes tirgus visā Eiropā. Integrācija šajā jomā jau notiek, un ieguvēji no tās būtu visi – gan gāzes galapatērētājs, gan tirgotājs," Mārcis spriež.
Laikam galvenais, kas viņu pašu šajā visā aizrauj, ir nezināmais. Interese par jauno redzama arī Mārča vaļaspriekos. "Ko tikai es neesmu darījis! Patīk atpūta brīvā dabā, ļoti patīk ceļot, man ir Advanced open water diving sertifikāts niršanā, esmu aizrāvies ar makšķerēšanu, pabeidzis Kalnu grupu pie Kristapa Liepiņa, apguvis Wim Hof metodi, kas ietver meditāciju, elpošanas vingrinājumus un aukstuma rūdīšanos. Tagad reizi nedēļā braucu ar riteni uz Lucavsalu, nopeldos un braucu mājās – baigi forši, rekomendēju! Laikam jau mani aizrauj viss jaunais, un ir interesanti, kamēr viss ir jauns," Mārcis smaida.
Pašreizējais darbs viņam ir gan kaut kā jauna izzināšana un apguve, gan saikne ar pašam tik mīļajām tehnoloģijām, jo arī vienotais dabasgāzes tirgus balstās IT sistēmās. Mārcis paredz, ka garlaicīgi darbā nekļūs vēl ilgi. Katras nākamās valsts pievienošanās kopīgajam tirgum prasa pamatīgu un specifisku sagatavošanos, un izmaiņas ievieš arī citi lieli Eiropas gāzapgādes infrastruktūras attīstības projekti.