Vizuālā uztvere cilvēkiem dominē un ļauj labāk saprast un apzināties dažādas lietas. Tāpēc, piemēram, uzņēmuma procesu izspēlēšana, būvējot lego konstruktora modeļus, ir varbūt mazliet bērnišķīgs, tomēr iedarbīgs paņēmiens, kas uzskatāmi nodemonstrē kādas pieejas trūkumus vai priekšrocības. IT kompānijas Accenture Mobilo lietotņu, UX un dizaina izstrādes grupas vadītājs Kaspars Auzarējs-Auzers rāda šādu lego modeli, ko ar kolēģiem apmācībās izveidojuši, lai vizualizētu iespējamos uzlabojumus sadarbībā ar komandām, kas strādā attālināti, piemēram, pie klientiem ārzemēs. Modelī izspēlētais scenārijs parāda – ķeroties pie jauna IT projekta, ir vērts vispirms klātienē satikties ar iesaistītajiem cilvēkiem valstī, kurā projekts tiks īstenots, un tikai pēc tam pāriet uz attālinātu kontaktu. Šāda vizīte prasīs finanses, taču tās kompensēs efektīvāks rezultāts projektā, jo problēmu brīžos cilvēki komunicēs bez barjerām, jo cits citu jau pazīs un pie viena galda būs vienojušies, kas projektā tiks paveikts.
Šāda procesu un arī plānotu produktu vizualizēšana un spēlēšanās ar tās variantiem ir viens no t. s. dizaina domāšanas stūrakmeņiem. Tās principu izmantošana IT industrijā, kur aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz lietotāja skatpunktu, iet plašumā.
Aizrāvās ar lietotnēm
Dizaina jautājums IT sfērā sāka zelt laikā, kad parādījās pirmās mobilās aplikācijas. Arī Kaspars līdz tam, kā arī līdz darbam Accenture nonāca, aizraujoties ar lietotņu programmēšanu. Viņa karjeras pamati gan tika ielikti akadēmiskā vidē.
Kaspars smejas, ka ar sakaru tehnoloģijām ir saistīts jau trešajā paaudzē, jo gan vectēvs, gan tēvs strādāja VEF. "Man nebija šaubu, ko iešu studēt. Līdz tam arī jau bija salauzti pāris datori," viņš stāsta, kā izvēlējies apgūt IT Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolā. Tajā gan iestājies, jo nobijies no konkursa valsts augstskolās. "Vidusskolā nebiju baigais izcilnieks." Taču no 30 kursabiedriem studijas pabeidza Kaspars vienīgais.
Pirmo darba rūdījumu puisis guva jau skolas laikā – vasarās būvniecībā un kā viesmīlis restorānā. 18 gadu vecumā viņu pieņēma darbā par IT praktikantu RTU Rīgas Biznesa skolā. Paralēli viņš par IT lietām gādāja arī tajā pašā ēkā esošajā firmā Tycon Development Consulting un Komercizglītības centrā. Augstskolas vide un arī priekšnieks Zigmunds Zitmanis, kurš daudz stāstīja par biznesa kultūru kopumā un S. R. Koveja grāmatā formulētajiem ļoti veiksmīgu cilvēku septiņiem paradumiem, uz Kasparu atstāja lielu iespaidu. "Tas manī ielika noteiktu virzību, iedeva rāmjus un nobremzēja vidusskolas laika nenopietnību, kad man pat bija zili mati." Kad tika izveidots vienots RTU IT dienests, Kaspars tajā vispirms vadīja IT pakalpojumu lietotāju atbalsta centru, vēlāk izauga līdz RTU IT vadītāja vietnieka pozīcijai.
Kāzu ceļojuma laikā kādā veikalā Milānā Kaspars pierunāja sievu nopirkt Apple pirmo planšeti, kas tikko bija parādījusies tirgū. Atgriezies mājās, viņš arī darbā tika pie Mac datora. Pavērās jauna pasaule. "Kļuva arī stiprāka vēlme darīt kaut ko papildus," Kaspars saka, lai gan arī līdz tam paralēli darbam periodiski bija lektors un konsultants LU Dabaszinātņu un matemātikas centrā. Kaspars vakaros mājās sāka savam priekam programmēt iOS lietotnes par visu ko – sākot no Eiropas valstu himnu atskaņošanas, līdz pat ar astroloģiju saistītām lietotnēm. Darot pats arī mācījās. Pēc pāris gadiem viņam piezvanīja Accenture un izteica finansiāli pievilcīgu piedāvājumu vadīt iOS mobilo izstrāžu komandu. Kaspars svārstījās, jo viņam patīk stabilitāte, taču RTU jau bija tuvu hierarhisko iespēju griesti, turklāt sieva piebilda – ja tagad, pēc 10 gadiem, neaiziesi no darba valsts pārvaldes sektorā, potenciāli tur arī paliksi, jo citiem komerciālajiem darba devējiem neatkarīgi no tavām prasmēm būs aizspriedumi. Kaspars sāka strādāt Accenture.
IT lietotāju advokāts
Jau pārbaudes laikā viņš sarežģīta projekta ietvaros 15 dienas pastrādāja pie klienta ASV. Projektā tapa programmatūra, caur kuru, apsekojot industriālus objektus un konstatējot problēmas, var ziņot attiecīgiem dienestiem un problēmas risināt. Piemēram, lielas pilsētas ūdensapgādes sistēmā ķibeles uzreiz ietekmē miljoniem cilvēku, taču Kaspars arī atskārta, ka panākt, lai to pienācīgi izprot programmatūras izstrādātāji, ir izaicinoši.
Vēl pēc kāda laika Kaspars nonāca UX jeb user experience (lietotāja pieredzes) mācībās Londonā, kas ieinteresēja, kā strādā uz IT lietotāju centrēta pieeja. "It kā mēs to visu jau zinājām, taču tas iepriekš nebija tādā uzmanības centrā, kā sākoties jaunuzņēmumu ērai. Man arī vienmēr ir paticis būt lietotāja advokātam," Kaspars saka.
Patlaban, kad viņš Accenture jau vada mobilo izstrāžu, UX un dizaina komandu, dizaina domāšana IT projektos lielā mērā palīdz turēties pie tā, lai topošais IT risinājums beigās arī atbilst lietotāja vajadzībām un tiek izmantots. Kaspars stāsta, ka viņa grupā ap 60 darbiniekiem programmē mobilās lietotnes, savukārt 20 palīdz ar to izskatu un arī loģisko pusi UX. "IT kompānijās vidēji uz 6–8 izstrādātājiem ir viens dizainers, kurš rūpējas par to, kā produkts izskatīsies un kā tiks lietots. Bez šāda cilvēka vairs nevar." Kaspars norāda, ka Latvijas profesionāļu stiprā puse dizaina industrijā ir plašās, daudzpusīgās prasmes.
Uzņēmumu izpratnei par IT dizaina nozīmīgumu vēl jāaug
Dizaina domāšana IT sfērā šobrīd attīstās trijos virzienos, kuros arī darbojas Kaspara komanda. UX dizaineri runā ar klientiem, spriež par IT produkta satura prioritātēm, zīmē ekrānu skices un raugās uz visu no produkta lietotāja pozīcijām. Vizuālie dizaineri produktu ietērpj vizualizācijās – kā tas izskatītos ierīču ekrānos. Savukārt trešais virziens ir servisa dizains – tā speciālisti raugās uz laiku pirms un pēc tam, kad lietotājs sācis izmantot attiecīgo lietotni, redz visu, kas atrodas aiz tās, un spēj konsultēt klientu par šo produktu jau diezgan padziļināti. "Visa pamatā ir tas, ka ideju pārbaudām uz lietotāja, pirms tās izstrādē ieguldām nopietnus līdzekļus," Kaspars skaidro. Viņam pašam patīk nevis iecirsties, ka, piemēram, sarkana krāsa lietotnē ir labāka nekā zilā, bet to pārbaudīt ar dizaina domāšanas paņēmieniem. "Ir vismaz 100 metodiku, kā varam rotaļāties ar iegribām, pieņēmumiem un kā tos varam precizēt, kamēr nonākam līdz kam tādam, kas 100% atbilst tam, ko lietotājs īsti ir gribējis. Par to tad arī acis iedegas." Tiesa, šādām radošām "rotaļām", kurās caur ideju testēšanu, prototipēšanu u. tml. top digitālie produkti, vajag vietu un laiku, tāpēc ideālos apstākļos IT dizaina cilvēki netiek iesaistīti ikdienišķā ražošanā, bet koncentrējas uz kaut kā jauna radīšanu. Kaspars gan teic, ka uzņēmumu izpratnei par IT dizaina nozīmīgumu vēl jāaug. Ieguldīt dizainā nozīmē vēlāk ietaupīt uz produkta mārketinga rēķina, jo nebūs jāmēģina pārdot to, ko cilvēki negrib pirkt.