Lai nozare augtu un nestagnētu, tomēr ir viens ļoti būtisks priekšnoteikums – Latvijai ik gadu nepieciešami 3000 IT studiju programmu absolventu. Šobrīd viņu ir tikai ap 700. Kamēr šis skaitlis neaug, IT industrijas apjoms Latvijā nemainīsies, būs grūti veidot citus tikpat lielus uzņēmumus kā Accenture, kur pašreiz ir 1600 darbinieku, tāpat no IT absolventu daudzuma atkarīgs jaunuzņēmumu skaits vietējā IT ekosistēmā, kā arī nozares doktorantu un pasniedzēju skaits augstskolās. "Ja gribam izrauties priekšā vai panākt lielās valstis, piemēram, Poliju, mums ir mērķtiecīgi jātiecas pēc nepieciešamā speciālistu skaita," Jegorovs saka.
Šī mērķa vārdā nodibinājums IT Izglītības fonds caur platformu BITS (Baltijas IT sabiedrība), ko atbalsta IT nozares uzņēmumi, augstskolas, izglītības organizācijas un valsts institūcijas, sācis īstenot kampaņu, kas palīdzēs piesaistīt ārvalstu studentus IT studijām Latvijā. Pēc augstskolas absolvēšanas viņi, iespējams, šeit varētu arī palikt, lai strādātu.
Nes ziņu pasaulē
Jegorovs norāda, ka BITS iniciatīvas mērķis ir panākt, lai cilvēki citās valstīs, īpaši Eiropā, Latviju pazīst kā vietu, kur iegūstama augstas klases IT izglītība, turklāt ir arī plašas darba iespējas šajā nozarē, kādu varbūt pietrūkst citviet.
Platformas interneta vietnē Bits.education izceltas šobrīd deviņas labākās IT jomas bakalaura programmas dažādās Latvijas augstskolās. Tāpat šeit atrodams ieskats Latvijas IT nozares izaugsmē, prakses un darba iespējās, apkopota ārvalstniekiem noderīga informācija par dzīvošanu un atpūtu Latvijā. Īpaši akcentēti ārzemju studentu pieredzes stāsti, kas izskaidro, kāpēc talantīgi ārzemju jaunieši par studiju vietu ir izvēlējušies mūsu valsti, nevis kādu citu. "Iemesli mēdz būt dažādi: studiju programmu kvalitāte un izmaksas, kā arī tas, ka Latvijā jau ir iespēja iegūt dubultdiploma izglītību. IT nozares attīstība, kas paver plašas prakses un darba iespējas, kā arī Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums, daba un vide kopumā," uzskaita IT Izglītības fonda izpilddirektore Evija Celma. Paralēli portālam visa minētā informācija pieejama arī drukāta žurnāla formātā un BITS lapās sociālajos tīklos.
Tas viss patlaban jau tiek likts lietā kampaņā Ukrainā un Lietuvā, lai piesaistītu turienes potenciālo studēt gribētāju uzmanību. Šīs abas valstis ir starp tām 12, no kurām jau tagad Latvijā ierodas visvairāk ārvalstu studentu. Patlaban Latvijā mācās 327 ukraiņi un 148 lietuvieši. "Mēs ceram, ka šī BITS kampaņa tuvāko gadu laikā studentu skaitu no Ukrainas un Lietuvas divkāršos un pat trīskāršos," teic Jegorovs. Viņš arī piebilst, ka vēlāk plānots veidot līdzīgas digitālās reklāmas kampaņas arī citās valstīs un turpināt IT izglītības aktivitātes tepat Latvijā, lai veicinātu arī vietējo IT speciālistu skaita pieaugumu.
Plašāks IT izglītības eksports ne vien audzēs Latvijas IT industrijai vajadzīgo profesionāļu daudzumu, bet arī palīdzēs celt kopējo pašmāju IT studiju kvalitāti, stāsta Jegorovs. BITS platforma ir gatava nest pasaulē ziņu par tādu IT studiju piedāvājumu, kurā Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar pasaulē pazīstamām un prestižām universitātēm, savas IT studiju programmas īsteno ne vien latviešu, bet arī angļu valodā, ārvalstu studentus uzņem pēc stingriem kvalitātes kritērijiem un regulāri vaicā viņu viedokli, lai, uz to reaģējot, studijas aizvien uzlabotu. "Visiem šiem kritērijiem šobrīd atbilst LU, RTU un Bufalo Universitātes dubultdiploma programma Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, bet arī pārējās Latvijas augstskolas strauji iet šajā virzienā," Jegorovs komentē.
Ekonomisks ieguvums
Intensīvākā ārvalstu studentu piesaistē nozīmīgu labumu saskata arī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. "No mūsu skatpunkta šis ir absolūts biznesa projekts," viņš teic. Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc jebkuru biznesu ir būtiski attīstīt virzienā uz eksportu. Pēc Aleksejenko sacītā, tie uzņēmēji, kuri ieiet starptautiskajā tirgū, kļūst par 30% produktīvāki, jo prasības tādā mērogā ir augstākas un konkurence lielāka. "Ievelkot citvalstu tirgū arī augstskolas, sagaidām tādu pašu efektu – produktivitātes pieaugumu un pasaulē konkurētspējīgas izglītības pieejamību," viņš norāda. Latvijas universitāšu sadarbība ar ārvalstu augstskolām nodod tālāk pasaulē vēstījumu, ka pie mums ir izglītības produkti, kurus ir vērts pirkt, un tas savukārt palīdz arī kopējam Latvijas preču un pakalpojumu mārketingam.
Ja analizē, kādā veidā ārvalstu studentu piesaiste ietekmē Latvijas ekonomiku, tiešā veidā tas notiek divējādi: students maksā par savām studijām konkrētai Latvijas augstskolai, tāpat viņš šeit ilgstoši dzīvo, ēd, pērk pakalpojumus, izmanto transportu utt. "Šobrīd mums kopumā ir mazliet zem 10 000 ārvalstu studentu. Katrs Latvijā ik gadu atstāj ap 30 000 eiro, kopā šis pienesums mūsu ekonomikai jau šobrīd ir ap 300 000 000 eiro gadā," rēķina Aleksejenko.
Šo ekonomisko ieguvumu papildina iespēja, ka ārvalstu studenti pēc studiju pabeigšanas paliek strādāt Latvijā. Pašlaik tā dara ap 10% no šiem studentiem, līdzīgi kā tas ir citās Rietumeiropas valstīs. Aleksejenko uzsver, ka šie cilvēki parasti ir augstu kvalificēti, aktīvāki nekā vidējais students un izvēlas palikt tajās jomās, kurās Latvija ir dinamiskāka un spēj piedāvāt labākas attīstības iespējas nekā citas valstis. Starp šīm jomām ir dažādas viedās specializācijas, kurās jāapvieno gan tehnoloģiju prasmes, gan iemaņas vadīt, pārdot, saprasties ar cilvēkiem, un tās rezonē ar tiem virzieniem, uz kuriem valstiskā mērogā cenšas fokusēties arī EM. Aleksejenko stāsta: to visu apzinoties, EM aktīvāk sākusi sadarboties ar IT industriju un universitātēm, lai veicinātu augstākās izglītības eksportu un atrastu pareizos instrumentus Latvijas studiju programmu popularizēšanai pasaulē. EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka līdz 2025. gadam augstākās kvalifikācijas speciālistu iztrūkums eksakto jomu virzienos Latvijā var pieaugt līdz aptuveni 17 000, tāpēc ārzemju talantu piesaiste ir ļoti būtiska.
Kā sevi pozicionējam
Latvijas augstskolu un studiju programmu starptautiskās konkurētspējas stiprināšana, tāpat kā uz šejieni braucošo ārzemju studentu kvalitātes kāpināšana ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba kārtībā. Kā stāsta IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone, strādāts tiek pie iniciatīvām, kas saistās ar jaunu, spēcīgu studiju programmu izveidi angļu valodā, vietējo mācībspēku angļu valodas prasmju audzēšanu, atbalstu starptautiskiem doktorantiem un ārvalstu pasniedzējiem, lai viņi darbu Latvijas augstskolās izraudzītos kā vienu no savas karjeras posmiem.
Savukārt Imants Bergs, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes priekšsēdētājs, norāda, ka ar milzīgu konkurenci un cīņu par potenciālajiem studentiem starptautiskā arēnā jārēķinās jebkura virziena studiju programmām, tomēr saistībā ar BITS sāktajām aktivitātēm priecē tas, ka tās pārstāv vienotu redzējumu no IT industrijas, valsts un augstskolu puses par to, ko Latvija grib sasniegt un kas grib būt. "Izglītības eksportam nepalīdz tas, ka mums valstī nav ilgtermiņa vīzijas, kas mēs esam un kas ir mūsu mērķis: vai esam IT lielvalsts, tūrisma lielvalsts, lauksaimniecības lielvalsts?" Bergs skaidro. Ja šāds konkrēts pozicionējums un vēstījums ir, ārvalstniekiem ir vieglāk saprast, ko Latvija viņiem piedāvā gan izglītības, gan tālāko karjeras iespēju ziņā. Tiesa, to, uz kādiem studiju virzieniem vērst Latvijas izglītības eksportu, nosaka tirgus, taču IT jomas pluss ir tas, ka tā mūsu valstī arī ārvalstniekiem spēj piedāvāt pilnu ķēdīti no studijām līdz pat darba tirgum. "Mums ir kur nodarbināt šos ārvalstu IT studentus. Pēdējo 10 gadu laikā IT profesionāļu skaits Latvijā ir palielinājies 3–5 reizes, un industrija turpina augt," piebilst arī Jegorovs.
Lai gan ārzemnieku acīs daudz ko izšķir studiju kvalitāte un izmaksas, jāpiestrādā tomēr vēl arī pie reklāmas – vienotas platformas, caur kuru īstenot Latvijas augstākās izglītības starptautisko mārketingu un izplatīt informāciju par studiju iespējām šeit. Latvijā līdz šim šajā ziņā valdījusi visai liela sadrumstalotība, tomēr drīzumā tas varētu mainīties. Jansone stāsta, ka agrāko divu Study in Latvia interneta vietņu vietā turpmāk būs viena un Valsts izglītības attīstības aģentūras restartēta. Caur šo zīmolu plānots vienoti pārstāvēt Latviju arī trijās lielākajās pasaules izglītības izstādēs, ko jau gadiem ieteikušas augstskolas. Tiesa, augstskolu viedokļi tomēr dalās par to, ka ārzemju studentiem, līdzīgi kā jau ir Latvijas iedzīvotājiem, būtu jārada arī vienota elektroniskās pieteikšanās sistēma studijām – daļa no mācību iestādēm vēlas uzņemšanu organizēt atsevišķi, nevis centralizēti.
Atsevišķas plašākas diskusijas vērts ir arī jautājums par visu eksporta zīmolu un kampaņu (tostarp augstākās izglītības lauciņā) koncentrēšanu zem vienotas, kopējas valsts stratēģijas, kā arī izaicinājums nodrošināt, ka Latvijas studentu vīzas saņem tie ārzemnieki, kas tiešām vēlas te mācīties, nevis īstenot citus mērķus.