Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Asociācija: Valdības plānotā lēmuma dēļ pieaugs siltuma cena, dažviet - par 50%-60%

Ja valdība atbalstīs Ekonomikas ministrijas (EM) virzītos grozījumus noteikumos par koģenerācijas staciju darbību, viens no sāpīgākajiem rezultātiem būs apkures maksas pieaugums lielai daļai iedzīvotāju, norādīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis Andris Akermanis.

Pēc viņa teiktā, Latvijā iedzīvotāju apkurei ap 60% siltuma tiek saražots energoefektīvās koģenerācijas iekārtās, izmantojot dabasgāzi. Izmaiņas, kas paredz definēt noteiktu termiņu, kādu šiem ražotājiem ir tiesības pārdot elektrību obligātā iepirkuma ietvaros, attieksies tieši uz šādām stacijām.

Ja valdība apstiprinās noteikumu izmaiņas, mainot obligātā elektrības iepirkuma nosacījumus koģenerācijā, visas iekārtu darba izmaksas gulsies uz siltumu, norāda LSUA. Tad siltuma gala cena, piemēram, Bauskā, Vangažos, Lielvārdē, pieaugs par 50%-60%, Saldū un Ogrē - par aptuveni 10%. Rīgā pieaugums varētu būt mazāks - ap 3%.

Koģenerācijas iekārtas būs jāaptur, norāda Akermanis.

Kā skaidro LSUA, koģenerācijas ieviešanas mērķis ir pazemināt siltuma cenas iedzīvotājiem. Pie pašreizējās kārtības elektrība no koģenerācijas tiek iepirkta obligātajā iepirkumā par paaugstinātu tarifu, un ieguvums no elektrības tiek novirzīts uz siltuma tarifu pazemināšanu. Valsts un pašvaldības līdz šim ir atbalstījušas investīcijas koģenerācijā.

Visas ar koģenerāciju saistītās izmaksas un cenas kontrolē un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

"Ņemot vērā, cik lielu daļu no ģimeņu budžetiem paņem apkures rēķinu samaksāšana, šāda pieeja ilgstoši dod labus rezultātus. Siltumtarifi pilsētās, kur ir koģenerācija, ir zemāki, nekā ražojot siltumu ar dabasgāzi kurināmos sildkatlos. Nereti tie konkurē ar zaļās enerģijas siltumtarifiem," norāda LSUA.

"Ekonomikas ministrijas ziņojumā atzīts: pie esošās elektrības iepirkšanas kārtības elektroenerģijas gala tarifā koģenerācija paaugstina elektrības gala tarifu par 0,6 santīmiem. Salīdziniet to ar paredzamo siltumtarifu pieaugumu!" mudina asociācija.

Tā piekrīt, ka esošais valsts atbalsts koģenerācijai nedrīkst būt bezgalīgs un ka visiem spēkiem jācenšas pazemināt elektroenerģijas tarifus rūpniecībai, lai celtu tās konkurētspēju, tomēr norāda: to nedrīkst darīt beztiesiskā veidā, kā rezultātā strauji un nepārdomāti tiek pacelti siltumtarifi iedzīvotājiem.

"Tad iznāk, ka iepriekš valsts atbalstītas investīcijas bija liekas un siltumapgādes uzņēmumiem atkal jāinvestē jaunos ražošanas līdzekļos, kaut gan vecie varētu strādāt un ražot. Valsts grib rīkoties acīmredzami nesaimnieciski, kaitējot iedzīvotāju interesēm," spriež asociācijas pārstāvji.

Akermanis arī norāda, ka izmaiņas paredzēts piemērot ar atpakaļejošu datumu.

Ja valsts vēlas turpmāk ierobežot atbalstu koģenerācijai, un, piemēram, noteikt turpmāku atbalsta termiņu obligātajam elektrības iepirkumam no koģenerācijas 10-15 gadus, tās ir valsts tiesības, uzskata asociācija. Taču tad šim termiņam jāstājas spēkā ar grozījumu pieņemšanas brīdi, nevis ar koģenerācijas iekārtu palaišanas brīdi. Tad normāli tiktu turpināts izmantot koģenerācijas iekārtas siltuma ražošanai, tiktu ievērota gan tiesiskā paļāvība, gan koģenerācijas iekārtām ņemtie kredīti tiktu atmaksāti.

Daudzas stacijas ieviesta laikā, sākot no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un līdz ar grozījumu pieņemšanu to darbināšana neatmaksātos. Tas nozīmē, ka pašvaldību uzņēmumiem pietrūks siltumražošanas jaudas un būs neplānoti jāinvestē ražošanas iekārtās, lai gan koģenerācijas iekārtas vēl nav nolietojušās. "Vai mēs esam tik bagāti, lai investētu jaunās iekārtās, kamēr esošās nav izstrādājušas savus resursus?" vaicā LSUA.

Siltumražotāji arī brīdina, ka iekārtu īpašnieki vērsīsies tiesā pret valsti par zaudējumu atlīdzināšanu.

LSUA ir nosūtījusi EM, Valsts kancelejai, Ministru kabinetam jau piecas vēstules ar saviem argumentiem, lūdzot noteikt izmaiņu spēkā stāšanās laiku ar noteikumu pieņemšanas brīdi, taču pagaidām valsts institūcijas nevēloties ieklausīties.

"Vai Ekonomikas ministrijai un Ministru kabinetam jāievēro tikai vienas sabiedrības daļas intereses vai tomēr jāievēro arī iedzīvotāju vairākuma intereses? Ir acīmredzami, ka iedzīvotāji, kuru parādi par siltumu jau divus gadus pārsniedz 30 miljonu latu, vēl papildus smagi cietīs siltuma maksas paaugstināšanas dēļ. Kādēļ tas viss? Vai 0,6 santīmu dēļ par obligāti iepirkto elektrības kilovatu?" vaicā LSUA.

Jau ziņots, ka ar mērķi sakārtot atbalstu zaļajai enerģijai EM virza virkni grozījumu normatīvajos aktos. Tai skaitā grozījumi noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, paredz noteikt, ka atbalsta termiņš, kad var pārdot elektrību obligātā iepirkuma ietvaros, būs desmit gadi koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, un 15 gadi koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem.

Ministru kabineta komitejas sēdē, kad tika izskatīts šis jautājums, LSUA pauda bažas, ka šis termiņš tiek noteikts no brīža, kad stacija nodota ekspluatācijā. EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele sēdē teica, ka saskaņā ar EM aprēķiniem jau šogad atbalstu varētu zaudēt septiņas stacijas. EM esot gatava izvērtēt šo problēmu un rast risinājumu, lai nebūtu strauja tarifu kāpuma un pašvaldības varētu gatavoties nākamajai sezonai, pārejot uz citām jaudām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses