Šādu viedokli pauda AS Latvijas Gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.
Uzņēmums uzskata, ka šajās valstīs patlaban dabasgāzes biržai nav praktiska pielietojuma, jo visa dabasgāze reģionā tiek piegādāta no Krievijas, arī Somijai.
Arī tad, ja parādīsies alternatīvi piegādes ceļi, tas nenozīmē, ka biržā tiks tirgota visa dabasgāze. Visticamāk, tie būs aptuveni 10%-15%, līdzīgi kā Eiropā, jo ne visi uzņēmumi var paļauties uz risku, ko piedāvā birža. Lielāka daļa piegāžu tāpat tiks nodrošināta ar īsāka vai garāka laika līgumu starpniecību, uzskata Latvijas Gāze.
Arī terminālis, lai to varētu realizēt, ir jānodrošina ar ilgtermiņa dabasgāzes ņēmējiem, tādējādi biržā runa var būt tikai par nelieliem apjomiem un sekundāro tirgu, norādīja Makaris.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas situācija jebkurā gadījumā ir atšķirīga, jo Latvijas Gāzei ir monopoltiesības līdz 2017.gadam. "Arī Eiropas Savienība uzskata, ka tirgus nav obligāti jāliberalizē, kamēr nav reālu alternatīvu piegāžu, t.i., terminālis vai savienojums ar Poliju, jo uzņēmuma sadalīšana un imagināra tirgus atvēršana neveido reālu tirgu, bet tas vienlaicīgi sadārdzina dabasgāzes cenu, no kā ciestu mūsu patērētāji," norādīja Makaris.
Pēc viņa vārdiem, nevajadzētu domāt, ka termināļa būvniecība samazinās dabasgāzes cenu, jo būs jāatpelna investīcijas, tomēr tas dažādos piegādes. Latvijas Gāze lēš, ka termināļa pilns būvniecības cikls var aizņemt līdz septiņiem gadiem, un tās ieskatā "nav racionāli visu šo laiku klientiem pārmaksāt, sadalot uzņēmumu un šķietami atverot tirgu".
Vienošanos ar Somijas gāzes kompāniju Gasum par gāzes biržas veidošanu Igaunijā pērn decembrī parakstīja Igaunijas kompānija Eesti Gaas, savukārt novembrī līdzīgu vienošanos noslēdza Lietuvas gāzes kompānija Lietuvos Dujos. Šīs vienošanās ir daļa no ilgtermiņa mērķa izveidot gāzes biržu, kas ietver Somiju un trīs Baltijas valstīm.
Kompānijas norādījušas, ka gāzes biržas izveide ir nozīmīgs solis, gatavojoties gāzes piegādēm pēc jauno sašķidrinātās gāzes termināļu būvniecības. Birža arī ļaušot noteikt taisnīgāku cenu.
Igaunijas laikraksts Eesti Paevaleht gan izteicis bažas, ka ar biržas starpniecību Krievijas koncerns Gazprom vēlas izmantot savā labā.
Visas trīs minētās kompānijas pērk gāzi no Gazprom, un Krievijas koncernam pieder akcijas tajās. Laikraksts norāda, ka Somijā dabasgāzes cena ir augstāka nekā Igaunijā, un, izveidojot vienoto biržu, kur tiktu pārdota Gazprom piegādātā gāze, cena Igaunijai varētu pieaugt. Eesti Gaas savukārt, atsaucoties uz gaidāmo konkurences palielināšanos noraida bažas, ka biržas izveide varētu veicināt gāzes cenu pieaugumu.
Latvijas Gāze 2011.gada deviņos mēnešos guvusi 9,6 miljonu latu peļņu, kas ir par 4,3% vairāk nekā attiecīgajā 2010.gada periodā, kad peļņa bija 9,2 miljoni latu, liecina neauditētais finanšu pārskats, kas iesniegts NASDAQ OMX Riga. Kompānija 2011.gada deviņos mēnešos patērētājiem pārdeva 1,12 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2010.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 7%, taču realizēts par 17% jeb 165 miljoniem kubikmetru dabasgāzes vairāk, nekā tika plānots 2011.gada budžetā.
2011.gada deviņos mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 247 miljoniem latu, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā 2010.gada periodā, un par 18% vairāk, nekā tika plānots budžetā.