"Gadā vidēji valsts ceļu sakārtošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami 310 miljoni latu, bet, piemēram, 2014.gadā ir ieplānoti tikai 12 miljoni latu ES līdzekļu un pat nav zināms, cik varēs atļauties no Valsts budžeta ceļu ziemas perioda uzturēšanai. Tikmēr ceļu būvē ir jau tehniski sagatavoti projekti, un, ja pieņemam, ka seguma pastiprināšanas programmā 1 km izmaksā vidēji 400 tūkstošus latus, tad par 100 miljoniem mēs iegūtu vēl vismaz 250 kilometrus sakārtotu ceļu, atslogojot nepieciešamību pēc pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Ar šo apjomu varētu tikt sakārtoti gandrīz visi autoceļi līdz valsts lielākajām pilsētām un ostām," skaidro Latvijas ceļu būvētāja valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs.
Viņš norāda uz ievērojamu atpalicību tieši valstij svarīgu infrastruktūras objektu uzturēšanas un būvniecības finansēšanā, kas ierobežo valsts konkurētspēju Baltijas un Eiropas kopīgajā tirgū. "Cīņa par vienu konkrētu "treknajos" gados aizsāktu vilcienu līgumu rada šaubas, vai valstī vispār pastāv kāds prioritārā secībā sakārtots transporta infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plāns," pauž Brunavs.
Viņaprāt esot maz cerību, ka valsts atradīs atbilstošu finansējuma apjomu pati savā
kasē, taču, ja nekas netiks darīts, līdz ar tālāku ceļu brukšanu 2013 -
2014 gados varot tikt iznīcināta stabila, līdz 4000 tūkstošiem cilvēku
nodarbinoša nozare, kura turklāt dodot valsts kasē 13-18% no apgrozījuma.