Runa ir par Liepājas zivju fabriku Kolumbija. 2700 latu lielā parāda dēļ, ko rūpnīca atteicās maksāt par kādas bankrotējušas firmas nepabeigtiem remontdarbiem, maksātnespējas administrators Ēriks Spurelis bija izmantojis likumā doto iespēju pieprasīt maksātnespējas procesa sākšanu pret visu uzņēmumu. Pirms tam rūpnīcā neviens neticēja, ka tas ir iespējams, stāstīja Nekā personīga.
Tiesa vainīgajam administratoram piespriedusi sodanauda - 900 lati. Viņš savu vainu neatzīst un par to iesniedzis lūgumrakstu Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Tomēr administratorus uzraugošā institūcija atzinusi, ka pat tad, ja administrators patiešām tikai no tīras sirds būtu izmantojis likuma doto parādu piedziņas iespēju, viņa rīcība bijusi pārsteidzīga.
Procesa dēļ veiksmīgi strādājošais uzņēmums varēja bankrotēt, jo tika apķīlāti gan pamatlīdzekļi, gan banku konti. Kā uzsvēra Nekā personīga, arī iepriekš ir bijuši gadījumi, kad, izmantojot Maksātnespējas likuma robus, mēģināts mākslīgi nogremdēt kādu biznesu. Tomēr visi godprātīgi strādājošie uzņēmēji varēs justies droši tikai tad, kad Saeima beidzot veiks solītās izmaiņas likumā. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) solījis, ka valdība, visticamāk, tos izskatīs nākamajā sēdē otrdien un pēc tam virzīsim uz Saeimu. Jaunajā maksātnespējas likumprojektā ir paredzēts, ka, kamēr tiesa nav pateikusi savu galavārdu, tikmēr publiskajā telpā šāda informācija par uzņēmumu neparādīsies.
Nepamatotās prasības dēļ tika uzlikts uzņēmuma kontu un mantas arests, rūpnīca esot cietusi ne tikai finansiāli, bet lieli zaudējumi nodarīti tās tēlam. Partneri no Lielbritānijas, Zviedrijas un Baltkrievijas satraukušies par piegādēm un daudzi simti darbinieku Liepājā ir pārcietuši stresa pilnas dienas bailēs, ka paliks bez darba. Tāpēc tiekot apsvērti varianti, kā no vainīgā administratora piedzīt radušos zaudējumus, vēstīja raidījums.