Ciblas novada pašvaldības priekšsēdētājs Juris Dombrovskis Dienai stāsta, ka latviešu televīzijas kanālus traucējot skatīties sliktās kvalitātes dekoderi. "Tiem, kas skatās pa satelīta antenām un šķīvīšiem, kvalitāte ir daudz labāka. Iebūvētie dekoderi ideāli rāda, bet tie, kas ir Lattelecom – nu nav kvalitātes. Un ja vēl kaut kādi nokrišņi, intensīvs lietus, tad galīgi nav," stāsta J. Dombrovskis.
Problēmas ar latviešu kanālam ir arī pašam J. Dombrovskim, kuram speciālisti ieteikuši iegādāties spēcīgāku antenu, tomēr viņš uzskata, ka vaina ir televīzijas signāla raidītājā. "Jābūt jau tam raidītājam spēcīgākam, kas pārraida uz tiem dekoderiem, jo viņi, manuprāt, tomēr ir nekvalitatīvi. Ja tu nopērc televizoru, kurā ir iebūvēts dekoders, nekādu problēmu, vienkārši tad tev jāpērk klāt tās programmas no kaut kāda, kas pārraida – Viasat vai tā paša Lattelecom," spriež Dombrosvskis.
Arī Viļakas novada pašvaldības priekšsēdis Sergejs Maksimovs stāsta, ka viņš savās mājās lieto Lattelecom dekoderi un reizēm mēdzot būt traucējumi, tomēr "nevar sūdzēties, ka nerāda vispār". Viņš gan uzskata, ka lielāka problēma ir nevis sliktie dekoderi, bet emocionāli piesātinātās un pozitīvās Krievijas televīzijas programmas, ar kurām Latvijas kanāli nevarot konkurēt.
"Signāls gan pazūd ļoti īslaicīgi, viņš noraustās. Tas nav neciešami un skatīties, protams, var. Šī varbūt nav tā problēma, kāpēc cilvēki nepērk dekoderus. Tie ir citi apsvērumi – tie ir finansiāli, kā arī latviešu programmu saturs," uzskata S. Maksimovs.
Līdzīgās domās ir arī J. Dombrovskis, kurš novērojis, ka pašā pierobežā cilvēkiem bieži vien ir sliktākas latviešu valodas zināšanas, tāpēc priekšroka tiek dota Krievijas kanāliem.
"Viņiem ir tā interese skatīties Krievijas programmas. Šad tad viņas arī ir interesantākas. Jaungada programmas, šovi un uzvedumi - mums jau nav ko skatīties. Bet ikdienā jau arī viņi, protams, skatās vairāk Maskavas programmas un zina kāda tur politika, bet Latvijā varbūt ir atrauti," pauž J. Dombrovskis.
Arī pierobežā esošā Baltinavas novada pašvaldības vadītāja Lidija Siliņa stāsta, ka daudzi, īpaši robežas tuvumā, skatās Krievijas televīzijas programmas. "Par dekoderiem īpaši nav sūdzējušies, bet lielai daļai nav dekoderu un liela daļa skatās arī krievu programmas, to es zinu arī no kaimiņiem. Viņi vienkārši nav ieinteresēti maksāt, lauku cilvēkiem ir aktuāls naudas trūkums," pauž Siliņa.
Pats digitālās televīzijas ieviesējs Lattelecom pārmetumus noraida, sakot, ka mīti par televīzijas signāla nepieejamība pierobežā ir bezatbildīgas spekulācijas, kuras tiražē cilvēki, kas absolūti nav iedziļinājušies situācijā.
"Lattelecom ar pilnu atbildības izjūtu var apgalvot, ka bez maksas uztveramās nacionālās TV programmas ir pieejamas 99.99% Latvijas mājsaimniecību, ja vien tās lieto atbilstošas galiekārtas un vēlas šīs programmas skatīties. Apraides signāla pieejamība noteikti nav iemesls nacionālās informatīvās telpas problēmām pierobežā. Problēmas drīzāk ir sociālas, finansiālas un subjektīvas (cilvēku izvēles), taču par šo problēmu risināšanu atbildība jāuzņemas valsts, pašvaldību institūcijām," norāda Lattelecom preses sekretāre Linda Štokmane.
Tāpat viņa skaidro, ka Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir izbūvējis infrastruktūru, lai to nodrošinātu, un šobrīd signāls tiek izplatīts vēl plašāk - 99,6% teritorijas, kas ir vidēji par 20% vairāk, nekā iepriekš nacionālo TV kanālu pieejamību nodrošināja vecā analogā apraide. Jautājums, kā atzīst L. Štokmane, ir par to, vai cilvēki vispār grib šo saturu skatīties un vai viņiem mājās vispār ir televizors.
"Pārejas sākumā Lattelecom bija viens no pirmajiem, kas valdībai un sabiedrībai norādīja, ka maznodrošinātajiem iedzīvotājiem varētu būt problēmas ar dekoderu iegādi, un aicinājām valdību un pašvaldību risināt šo problēmu," stāsta Lattelecom pārstāve. Tāpat uzņēmums no savas puses esot valdībai piedāvājis arī vairākus risinājumus, piemēram, ja frekvenču lietošanas termiņš tiktu pagarināts, Lattelecom varētu subsidēt dekoderus maznodrošinātajiem, diemžēl neviens no šiem racionālajiem priekšlikumiem neesot pat izskatīts.
"Lattelecom no savas puses ir darījis visu iespējamo, lai vismaz daļai mazturīgo atvieglotu šo pārejas procesu – uzņēmums bez maksas nodrošināja dekoderus un antenas vairāk nekā 150 veco ļaužu pansionātiem visā Latvijā, savukārt iesaistoties Lattelecom darbiniekiem un uzņēmuma sadarbības partneriem, ar dekoderiem un antenām aprīkojām 30 lielākās Latvijas slimnīcas," pauž L. Štokmane.