Viņš stāstīja, ka Īrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā, kā arī zvērinātu advokātu birojs Ellex Kļaviņš rīkojušas tikšanos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili.
Pēc Gūtmaņa stāstītā, vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. "Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju," informēja Gūtmanis.
Diskusijā izskanējis, ka banku veiktā klientu novērtēšana arvien vairāk skar klientu privātumu. "Tas var radīt risku zaudēt ne tikai privātumu, bet arī brīvību un nonākt totalitārā sabiedrībā," piebilda Gūtmanis.
Savukārt, pēc Gūtmaņa stāstītā, FKTK vadītāja skaidrojusi, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas procedūras attiecas uz visām valstīm. Turklāt Latvija ir pirmajās rindās, un, iespējams, ir ieviesusi stingrākas prasības nekā kolēģi, tomēr visa pasaule virzās šajā virzienā.
Akcentējot, ka Latvija ir pārmaiņu priekšgalā, FKTK vadītāja citēja Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, kurš teicis, ka nopietni naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistīta virkne Eiropas banku, apliecina, ka Eiropai finanšu sektora sakārtošanā ir jādara vairāk.
Purgaile skaidrojusi, ka, lai bankām jaunajā situācijā palīdzētu strādāt un pilnveidotu klientu novērtēšanas procesu, FKTK veido rokasgrāmatu, kurā būs apkopotas visas regulējošās normas un konkrēti piemēri, komentāri attiecībā uz novērtēšanu. Rokasgrāmatas sagatavošana pilnībā varētu tikt pabeigta jūlijā vai augustā.
LETA jau vēstīja, ka 15.janvārī prezentētajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījumā Ārvalstu investīciju vides indekss 2019 secināts, ka ārvalstu investori novērtē paveikto ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanā.
Pētījumā norādīts, ka Latvijas finanšu sektora stabilitāte bijis viens no aktuālajiem tematiem, kas tika pārrunāts gan 2019.gada FICIL augsta līmeņa tikšanās laikā ar valdību, gan arī visa gada garumā. Ņemot vērā finanšu sektora stabilitātes nozīmi un iespējamo ietekmi uz ārvalstu investīciju saglabāšanu un piesaisti, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā, 2019.gada pētījuma ietvaros ārvalstu investori tika lūgti izteikt savas domas šajā jautājumā.
Vērtējot progresu attiecībā uz ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas efektivitāti Latvijā skalā no viens līdz pieci ārvalstu investoru vidējais novērtējums bija 3,2, kas, pētījuma autoru ieskatā, ir salīdzinoši labs rādītājs.
Savukārt uz jautājumu - vai investoru pārstāvētais uzņēmums izjūt kādas negatīvas sekas, ko ir ietekmējis finanšu sektora stāvoklis pēdējo divu gadu laikā - tika pausts viedoklis, ka tas ietekmējis "samērā pozitīvi" un "negatīvi". Tiesa, negatīvo viedokļu skaits bija krietni lielāks.
Tāpat lūgti novērtēt, vai darbības, kas nesen ir īstenotas, reaģējot uz Moneyval ieteikumiem, ir pozitīvi vai negatīvi ietekmējušas ārvalstu investoru uzņēmumu un vispārējo uzņēmējdarbības vidi Latvijā, lielākoties atbildēts, ka pasākumi nav ietekmējuši investoru darbību.
FICIL Ārvalstu investīciju vides ziņojums ir ikgadējs pētījums, kas novērtē Latvijas ekonomikas konkurētspēju no ārvalstu investoru skatupunkta, identificējot būtiskākos izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē. Tas ir kvalitatīvais pētījums, kas balstīts uz intervijām ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, kuras veikusi FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu.