"Pārvalde pirmo būvatļauju Karvas HES ir izsniegusi 2002.gadā, bet pēc tam katru gadu tā tikusi pagarināta. Vides aizsardzības klubs, Makšķernieku asociācija un biedrība "Fario" tiesā apstrīdēja būvatļaujas pagarinājumu 2010. un 2011.gadā. Spriedumā ir atzīts, ka šie pagarinājumi ir bijuši prettiesiski. Taču Lauku atbalsta dienests nepiekrīt šādam tiesas lēmumam," informē Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Mozule.
Pagarinot būvatļaujas, pārvalde ir vērtējusi, vai būvniecība tika uzsākta un turpināta saskaņā ar tehnisko projektu. Kopš 2003.gada 24.jūlija likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" normas paredz, ka HES būvniecību gadījumos jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Tas nozīmē, ka būvatļaujas pagarinājumu izdošanas un būvniecības laikā tiesību normas paredz citu kārtību šādu projektu īstenošanai, nekā bija noteikts, izdodot sākotnējo būvatļauju. Tāpēc Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 4.jūlija spriedumā ir norādīts, ka, izsniedzot būvatļaujas pagarinājumu, pārvaldei bija jāvērtē ne tikai būvniecības apstākļi, bet arī atbilstība izmaiņām likumdošanā.
"Šādam tiesas spriedumam nevar piekrist, jo jaunas prasības nevar izvirzīt uzsāktai būvniecībai. Būvatļauja tika izdota pēc normatīvajiem aktiem, kādi bija spēkā 2002.gadā. Tāpēc tika uzskatīts, ka būvatļauja ir jāpagarina," norāda E.Mozule.
Ja kāds mēģina apgalvot, ka būvniecība sākta tikai 2010.gadā, tad var pierādīt pretējo. To apliecina būvniecības dokumentācija, Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes fiksētās fotogrāfijas HES būvē un SIA "Patina" īpašnieku iesniegumi, kuros tiek pamatots, kāpēc būvdarbi kavējas un vēlas turpināt būvi. Turklāt visas pagarinātās būvatļaujas ir reģistrētas Alūksnes būvvaldē.
"Nav bijis iemesla nepagarināt būvatļauju, jo nekur nav noteikts, cik lielam ir jābūt darbu apjomam katru gadu. Nepārtraukti kaut kas tika darīts jau pirms Karvas hidroelektrostacijas īpašnieku maiņas. Iepriekšējais īpašnieks darīja tik, cik viņam atļāva finansējums. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka sākās krīze," atzīst E.Mozule. Visas institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos noteikumus, ir devušas atzinumus, ka Karvas HES ir gatava , atbilst tehniskajam projektam un to var nodot ekspluatācijā.
Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 24.aprīļa lēmums atjaunoja Karvas HES būvētāja SIA "Patina" būvatļaujas darbību, tāpēc HES ir jau pilnībā uzbūvēta. Tas nozīmē, ka rodas pretruna tiesu lēmumos. Turklāt jāņem vērā, ka apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams. Acīmredzot tāpēc ne tikai Lauku atbalsta dienests, bet arī SIA "Patina" ir pārsūdzējusi Administratīvās rajona tiesas lēmumu, kas atzīst būvatļauju par nelikumīgu.
"Tagad Alūksnes būvvaldei, Madonas reģionālajai vides pārvaldei un Ziemeļaustrumu reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei ir jāvienojas par kopēju lēmumu - pieņemt vai nepieņemt Karvas HES ekspluatācijā," secina E.Mozule.
Divu līdz četru nedēļu laikā ir paredzēts rast kopēju risinājumu. Alūksnes būvvaldes vadītāja Līga Šķepaste nevēlas komentēt situāciju, kamēr nav pieņemts galīgais lēmums.